Tā būvniecības pabeigšanai nepilnos desmit mēnešos parāda, ka "mūsu valsts spēj sākt ko jaunu un ātru", termināļa atklāšanā teica kanclers.

Ceremonijā piedalījās arī Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks un finanšu ministrs Kristians Lindners, kā arī Lejassakcijas premjerministrs Štefans Veils. Ceremoniju apmeklēja ap 400 viesu.

Peldošais terminālis pie Ziemeļjūras krastiem izveidots, lai mazinātu Vācijas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm.

LNG termināļa projekts Vilhelmshāfenē ir balstīts uz LNG glabāšanas un regazifikācijas kuģa (FSRU) tehnoloģiju. 300 metrus garo kuģi "Hoegh Esperanza" Vācijas projektam, tāpat kā Lietuvas Klaipēdas ostā esošo FSRU "Independence", piegādās Norvēģijas kompānija "Hoegh LNG".

Plānots, ka termināļa jauda būs 7,5 miljardi kubikmetru dabasgāzes gadā, kas ir vairāk nekā 8% no 2021.gada gāzes patēriņa Vācijā.

Par jaunā termināļa pārvaldnieku Vācijas enerģētikas kompānija "Uniper" izraudzījusies Lietuvas valsts kontrolēto naftas produktu un LNG termināļu operatoru "Klaipedos nafta".

Līdz gada beigām Vācija cer pabeigt vēl četrus LNG termināļus. Vācijas Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka kopā caur tiem varētu nodrošināt trešdaļu no Eiropas lielākās ekonomikas dabasgāzes vajadzībām.

Termināļa Vilhelmshāfenē un Brunsbitelē, Šlēsvigā-Holšteinā, būvniecību Šolcs apstiprināja 27.februārī - trīs dienas pēc tam, kad Krievija sāka visaptverošo iebrukumu Ukrainā.