Pētījums atspoguļoja, ka 2% šoferu uzskata, ka riskus rada citi cēloņi, piemēram, miega trūkums un nepareizi organizēta satiksme.

Autovadītāju paradumus un braukšanas kultūru kā būtiskāko riska faktoru biežāk min sievietes (45%), kamēr šādi uzskata 36% vīriešu. Savukārt, stiprā dzimuma pārstāvji par biežāko riska faktoru uzskata ceļu stāvokli (38%), kamēr šādu uzskatu pauž 26% sieviešu.

“Pasaulē ir veikti pētījumi, kas apliecina – uz nedrošiem ceļiem, piemēram, bez marķējuma, apzīmējumiem vai speciālām nomalēm, negadījumi notiek retāk, nekā uz perfekti sakārtotiem ceļiem. Tāpēc, ka uz laba, gluda ceļa cilvēks jūtas drošāk, nepievērš pietiekamu uzmanību tam, ko dara, nekoncentrējas uz braukšanu. Ar vasarā autobraucēji ir relaksētāki, nekā ziemā, tāpēc smagākie negadījumi un pārkāpumi vairāk ir tieši vasarā,” norāda Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.

Runājot par autovadītāju braukšanas kultūru, J.Vanks piebilst, ka “autovadītājus var iedalīt trīs nosacītās kategorijās – pārgalvīgie, saprātīgie un bailīgie. Tie, kuriem ir bail, ir tikpat bīstami kā pārgalvīgie. Ja ceļa posmā atļautais ātrums ir 90 km/h, bet kādam ir bail braukt ātrāk par 70 km/h, tas uzreiz izraisīs ķēdes reakciju nevajadzīgai bīstamai apdzīšanai.”

Raugoties uz Eiropas kopējo karti un analizējot ceļu satiksmes negadījumus ar letāliem iznākumiem, varam secināt, ka Latvija jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas “melnajā” trijniekā kopā ar Rumāniju un Bulgāriju. Piemēram, 2020. gadā Rumānijā bija 85 negadījumi ar letālām sekām, Latvijā – 74 un Bulgārijā – 67. Šo negatīvo statistiku rada vairāku lietu kopums – policijas resursu trūkums, lai veiktu regulāras pārbaudes, infrastruktūras kvalitāte, kā arī autovadītāju domāšana un apkārtējo tolerance.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts aprīlī, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.

Foto: Publicitātes attēls