51% no viņiem norāda, ka uz slidena ceļa un sniegputenī prasmes varētu būt labākas, 10% ziemā pārsvarā izvēlas braukt tikai sausā un gaišā laikā, bet 3% atzīst, ka ziemā nebrauc vispār. Vien 36% autovadītāju norāda, ka jūtas pārliecināti par sevi jebkuros laika apstākļos ziemā, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Salīdzinot ar pētījuma rezultātiem pērn, iespējams secināt, ka to autovadītāju skaits, kuri jūtas pārliecināti par savām prasmēm vadīt auto ziemā, ir samazinājies – ja 2021. gadā šādu atbildi pauda 38% autovadītāju, tad šogad – 36%. Samazinājies arī to vadītāju skaits, kuri ziemā izvēlas nebraukt vispār – no 6% pērn līdz 3% šogad. Jāpiezīmē, ka šogad sievietes (6%) biežāk norādīja, ka ziemā nebrauc vispār, nekā vīrieši (1%).

“Divas pamatlietas, ko būtu nepieciešams uzlabot gandrīz visiem autovadītājiem, ir stūrēšana un bremzēšana. Mēs pārāk daudz grozām stūri lielos leņķos. Klasiskā situācija - slidens ceļš, pagriež stūri, mašīna nepaklausa un autovadītājs turpina griezt stūri līdz galam, taču tas nav pareizi,” stāsta Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks.

J.Vanks piebilst: “Otra lieta ir bremzēšana. Daudzi autovadītāji baidās, ka ieslēgsies ABS, tādēļ nepieciešamības gadījumā nav gatavi ekstremāli ātri nobremzēt, kas ir kritiski svarīgi ļoti daudzās situācijās. Izplatīta kļūda ir arī ceļa seguma nepārbaudīšana. Ja ceļš ir apledojis, svarīgi  laikus izvēlēties drošu braukšanas ātrumu un palielināt distanci no priekšā braucošā transportlīdzekļa, lai spētu nokontrolēt automašīnu ekstremālas situācijas gadījumā.”

Lai gan ziemas mēnešos ir tumšāks, biežāk veidojas apledojums uz ceļiem, līst lietus un snieg sniegs, drūmākā ceļu satiksmes negadījumu statistika ir tieši vasarā – augustā, kad viena mēneša laikā negadījumi uz ceļiem paņēmuši 20 cilvēku dzīvības. Vasarā, kad ceļi ir sausi un ilgi ir gaišs, vadītāji nereti zaudē modrību, kļūst pārdroši. Šajā laikā uz ceļiem ir arī vairāk motociklistu, velosipēdistu un tādu autovadītāju, kuriem nav liela braukšanas pieredze. Siltie vasaras mēneši ir arī ballīšu un pasākumu laiks, kas nozīmē lielāku iespējamību, ka kāds sēdīsies pie stūres reibumā. Tas liek secināt, ka autovadītājiem Latvijā jābūt īpaši prasmīgiem un piesardzīgiem, jo dažādi riski un izaicinājumi ir ikvienā gadalaikā.

Riski uz ceļiem mazinātos, ja ikviens autovadītājs būtu apguvis braukšanu ekstremālos apstākļos. Negadījumu statistika gadu no gada apliecina, ka mums vēl ir daudz mājasdarbi veicami. Viens no tiem varētu būt obligātas apmācības braukšanā ekstremālos apstākļos, kas katram autovadītājam būtu jāiziet noteiktā laikā pēc autovadītāja apliecības iegūšanas. Ja tas netiek izdarīts, atbildīgajām institūcijām būtu tiesības anulēt autovadītāja apliecību. Šāda kārtība ir, piemēram, Slovēnijā, kur 2021. gadā ceļu satiksmes negadījumos bija 54 bojā gājušie uz miljons iedzīvotājiem, kamēr Latvijā – 78. Nenoliedzami šādas obligātas apmācības radītu papildus izmaksas, tomēr cilvēka dzīvība nav vērtējama naudā.

Ilustratīvs attēls Foto: Ekrānbilde no Youtube.com