60% autovadītāju arī bieži sastapušies ar riska situācijām, kad gājēji neatļautās vietās šķērsojuši ceļu. Aptauja tika veikta, lai noskaidrotu, kā autovadītāji mazina riskus un rīkojas šādās situācijās, kā arī atgādinātu par drošību uz ceļiem.

Situācijās, kad uz ceļa pēkšņi parādījies meža dzīvnieks, 53% autovadītāju veiksmīgi izdevies no sadursmes izvairīties. Katrs piektais (22%) tikmēr atzīst, ka sadursme ar dzīvnieku notikusi, taču sekas nav bijušas smagas. Tikmēr 1% aptaujāto apliecina, ka šādas avārijas situācijas rezultējušās ar smagām sekām. Viens autovadītājs atzinis, ka reiz piedzīvojis situāciju, kad dzīvnieks uzlēcis uz mašīnas jumta, vēl kāds vadītājs informējis, ka sadursmē bojā gājis dzīvnieks un nelietojams pēcāk bijis spēkrats, taču autovadītājam un pasažieriem paveicies – avāriju pārdzīvojuši bez nopietnām traumām.

Savukārt, sastopoties ar gājēju, kurš neatļautā vietā šķērso ceļu, pusei autovadītāju (49%), nereti nācies strauji bremzēt, bet katram trešajam (29%) šādus pārgalvjus parasti izdevies laicīgi pamanīt, rāda aptaujas rezultāti.

“Aptauja liecina, katram trešajam autovadītājam spēkratā ir integrēta sistēma, kas padara transportlīdzekļa vadīšanu drošāku un pat vieglāku, kas vērtējams pozitīvi, jo šofera piesardzība uz ceļa nozīmē drošību gan pašam vadītājam, gan arī gājējiem. Tomēr jāņem vērā, ka teju katram ceturtajam (23%) šādas sistēmas nav pieejamas. Šobrīd Latvijā salīdzinoši reti ceļmalās uzstādīti nožogojumi, kas atturētu meža zvērus no brauktuves šķērsošanas, tādēļ šobrīd ārpus pilsētas autobraucējiem praktiski jebkurā brīdī jābūt gataviem, ka uz ceļa var iznākt kāds dzīvnieks. Viena lieta, ka situācijā cieš tikai auto, bet šogad, nule kā aizvadītajos Jāņos, sadursme ar alni pārvērtās traģēdijā. Asistentu sistēmas, kas brīdina par dzīvnieka tuvošanos salīdzinoši lielā rādiusā, ir neaizstājams palīgs drošības sekmēšanā, turklāt mākslīgais intelekts nereti spēj reaģēt ātrāk, nekā cilvēks, īpaši noguris cilvēks,” skaidro Volkswagen komerctransporta zīmola vadītājs Baltijas valstīs Māris Zoltners.

Tikmēr ar situācijām, kad spēkratu nav izdevies noturēt braukšanas joslā, aptaujātie autovadītāji saskārušies ļoti reti (52%) vai nekad (29%). Savukārt 5% aptaujāto atzinuši, ka šādas situācijas gadījušās bieži, taču tas esot noticis apzināti.

Arī ar tādām riska situācijām kā akvaplanēšana un sānslīde vairums autovadītāju (58%) sastapušies ļoti reti, bet katrs piektais (19%) – nekad. Tikmēr katram divdesmitajam (6%) šādas situācijas gadījušās bieži. Ja šāda nepatīkama situācija piemeklē, biežākā reakcija ir pakāpeniska ātruma samazināšana – tā parasti rīkojas katrs trešais (29%), bet katrs divdesmitais (5%) parasti sāk stūrēt virzienā uz ceļu. Savukārt 3 % autovadītāju atzinuši, ka rīcība parasti seko atkarībā no riska situācijas izvērtējuma.

Neparedzētas situācijas uz ceļa var gadīties katram no mums, tāpēc būtiskas ir zināšanas par pareizāko reakciju, kā arī liels palīgs ir arī gudrās tehnoloģijas spēkratā, kas var palīdzēt no riska situācijām izvairīties. Lai noskaidrotu, kā autovadītāji visbiežāk rīkojas drošību apdraudošās situācijās un cik bieži šādas situācijas gadās, tika veikta aptauja, kas ilga no 19. līdz 26. jūnijam, tiešsaistē aptaujājot 340 autovadītāju.

Foto: Publicitātes attēls