Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Dimitrijs Kohanovs skaidro: “Ceļu satiksmes noteikumos ir jēdzieni, kā iekļaušanās vienmērīgā plūsmā, neapdraudot citus satiksmes dalībniekus, nepārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Pārsvarā transportlīdzekļu vadītāji, piedaloties ceļu satiksmē, nepārsniedz noteikto maksimālo braukšanas ātrumu.

Bet mēdz būt gadījumi, kad dalībnieki brauc lēnāk nekā plūsma. Līdz ar to rodas bīstamie momenti, kad citi satiksmes dalībnieki mēģina apdzīt un veic apdzīšanas manevrus. Parādās bīstamība, jo katrs apdzīšanas manevrs ir saistīts ar bīstamību.” Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks uzskata, ka ir nepieciešams saprast iemeslu, kādēļ daļa vadītāju izvēlas braukt lēnāk, kā tas atļauts. Viņš arī vērš uzmanību tam, kas tad īsti ir lēna braukšana. Vanks: “Sākumā ir jāsaprot cēloņi, kāpēc ir lēnie braucēji.

Te es gribētu atzīmēt, ja atļautais ātrums ir 90 un cilvēks pārvietojas ar 90, tas neskaitās lēnais braucējs. Mēs runājam par tiem, kas brauc 20 un vairāk km/h lēnāk – zem atļautā ātruma režīma.” Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ autovadītājs var braukt lēnāk – viedtālruņa izmantošana brauciena laikā. Tas vairāk ir novērots pilsētā, kur vidējais braukšanas ātrums nav tik liels, kā tas ir uz lielceļiem. Drošas braukšanas skolas direktors skaidro, kādi tad vēl ir potenciālie iemesli, kādēļ šoferis pie stūres var nebūt tik ātrs braucējs, kā pārējie satiksmes dalībnieki. “Iespējams, veselības jautājumi. Sliktāka redze vai sazin kas vēl. Abām lietām ir jāpievērš uzmanība.

Ja autovadītājs nejūtas droši pie stūres, tas nozīmē – tā ir labojama lieta. Tas nozīmē, ka iemaņas un prasmes ir jāpilnveido. Šoferim braucot ir jājūtas droši par savām spējām un jājūtas komfortabli. Ja braucam stresa situācijā, tā ne visai labi izdosies.” Loģiski, ka lēnos braucējus visvairāk ir iespēja sastapt uz lielceļiem, ārpus apdzīvotām vietām. Pašiem negribot, šādi autovadītāji var izraisīt stresu un niknumu citiem satiksmes dalībniekiem. Jānis Vanks: “Mums ir daudz nervozu šoferīšu pie stūres, arī tie, kuri labi māk braukt. Izsist no līdzsavara vai sabojāt garastāvokli var arī mazākā lieta. Arī lēnā braukšana. Tas savukārt izraisa negatīvu efektu satiksmē. Izraisa, ka būs apdzīšanas. Zinām, ka apdzīšana ir bīstams manevrs. Apdzīšanu gadījumos notiek loti nopietni satiksmes negadījumi.”

Jāņem vērā arī, ka liela daļa autovadītāju sēžoties pie stūres ir sliktā noskaņojumā. Te iemesli var būt dažādi – gan problēmas privātajā dzīvē, gan darbā. Tā, piemēram, arī pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā, gandrīz puse no aptaujātajiem respondentiem norādījuši, ka viņu braukšanas stilu ir ietekmējušas neveiksmes darbā. Sliktais noskaņojums neapšaubāmi ir vēl viens no iemesliem, kas var ietekmēt mūsu emocijas laikā, kad vadām transportlīdzekli. Sliktākajos gadījumos kāds agresīvi noskaņots šoferis apdzīšanas manevra laikā var izdomāt pārmācīt lēnāk braucošo. Tiesa gan – šādā situācijā agresīvais braucējs no likumsargiem pats var saņemt sodu. Drošas braukšanas skolas direktors norāda, ka Latvijā satiksme ir nervoza. Tas skaidrojams ar autobraucēju slikto noskaņojumu, sēžoties pie spēkrata stūres. Vanks: “Diemžēl daudziem šoferiem, sēžoties pie stūres, nav labs garastāvoklis vai ir tuvu nervu sabrukumam. Skaidrs, ka sociālā vide Latvijā nav labvēlīga, lai visi justos lieliski smaidītu un viss būtu forši. Kāds brauc uz 80, es ar braukšu uz 80, kas tad man notiks.

Bet mēs visi baigi steidzamies. Tā viena daļa steidzas, kavē, otra daļa, kas brauc lēnām, šīs lietas neiet kopā. Tad ir dažādais braukšanas stils. Tā nav laba recepte.” Jāpiemin, ka Ceļu satiksmes likums nosaka, ka sodīt var arī par apzinātu lēnu un traucējošu braukšanu, kas neiekļaujas plūsmā. Par tādu pārkāpumu ir iespējams saņemt sodu. Satiksmes dalībniekiem derētu atcerēties, ja sava brauciena laikā sastopamies ar transportlīdzekļa vadītāju, kurš brauc pārlieku prātīgi, paturam prātā to, ka, visticamāk, viņam ir savi iemesli, kāpēc tā dara. Ja vēlamies apdzīt, tad izdarām to, vispirms pārliecinoties par drošību un neapdraudot citus.