"Mēs uzskatām, ka ikvienam auto pircējiem ir tiesības sagaidīt, ka iegādātais spēkrats spēs pildīt savu pamatfunkciju un tam nebūs trūkumi vai defekti, kuru novēršanai jaunajam īpašniekam būs nepieciešami papildu finanšu resursi," pauda Cērps, norādot, ka "Longo Group" saviem tirgojamiem transportlīdzekļiem nodrošina garantiju. 

Cērps skaidroja, ka uzņēmums klientiem nodrošina informāciju par automašīnas stāvokli, kā arī piedāvā iespēju automašīnas pirms pirkšanas pārbaudīt klienta izvēlētā servisā, ņemt izvēlēto servisa speciālistu līdzi un veikt testa braucienu. 

"Ceru, ka šis AT lēmums ir solis lietoto automašīnu tirgus sakārtošanas virzienā, jo mudinās tirgotājus pirms darījuma atklāti sniegt tādu informāciju par spēkratu kā tā oriģinālais nobraukums un veiktās apkopes remonti," pauda Cērps, piebilstot, ka pircēju pienākums ir rūpīgi novērtēt automašīnas stāvokli. 

"Longo Group" vadītājs arī uzsvēra, ka ir vēl daudz darāma, lai sakārtotu lietoto automašīnu nozari.

Jau ziņots, ka AT spriedumā, kurā tika skatīta prasība par pirkuma maksas samazināšanu un pirkuma maksas daļas piedziņu no automašīnu tirgotājas SIA "Automotiv", kas veic saimniecisko darbību ar zīmolu "Ez auto", secināts, ka arī lietotas preces iegādes gadījumā patērētājam ir pamats sagaidīt, ka prece pildīs savu pamatfunkciju un tai nebūs trūkumu.

AT Civillietu departaments 25.janvārī atcēla Zemgales apgabaltiesas 2021.gada 20.maija spriedumu, ar kuru noraidīta patērētāja prasība par pirkuma maksas samazināšanu un pirkuma maksas daļas piedziņu no "Automotiv".

Patērētājs 2019.gada augustā bija iegādājies no "Automotiv" lietotu transportlīdzekli "BMW 530" par 7300 eiro. Pēc automašīnas iegādes un tās tehniskā stāvokļa padziļinātas izpētes, piesaistot autoservisa pakalpojumu sniedzēju, tika konstatēts, ka transportlīdzeklim ir virkne defektu. Defektus prasītājs novērsa, par remontu samaksājot 1075 eiro.

AT secināja, ka lietā nav strīda par patērētāja tiesībām prasīt preces cenas samazināšanu, ja pārdots līguma noteikumiem neatbilstošs transportlīdzeklis, taču lietā ir strīds, vai pārdotā automašīna atbilda līguma noteikumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 13. un 14.panta izpratnē.

Atsaucoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām, AT norādīja, ka pārdevējam jānodrošina preces atbilstība līguma noteikumiem. Prece nav uzskatāma par atbilstošu līguma noteikumiem, ja tai citastarp nepiemīt īpašības un izpildījums, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti gaidīt, ņemot vērā preces raksturu un jebkurus, īpaši reklāmā vai preces marķējumā, sniegtus publiskus paziņojumus par noteiktām preces īpašībām.

AT arī konkretizēja, ka, nosakot preces atbilstību līguma noteikumiem, lietotas automašīnas gadījumā nozīme var būt tādiem apstākļiem kā transportlīdzekļa vecums, nobraukums, izmantošanas veids, cena. Tāpat jāņem vērā, ka parastais automašīnas, kurai ļauts piedalīties ceļu satiksmē, nolietojums nav atzīstams par lietas trūkumu. Turpretim tāds automašīnas detaļu nolietojums, kas ietekmē satiksmes drošību, var tikt atzīts par preces trūkumu, jo patērētājam ir pamats sagaidīt, ka šādas detaļas būs laikus nomainītas. Arī tāds nolietojums, kas nav parasts, piemēram, ja detaļas nolietojums ir ievērojami lielāks, nekā tam vajadzētu būt, ņemot vēra automašīnas vecumu un nobraukumu, var tikt atzīts par automašīnas trūkumu. No automašīnas detaļu nolietojuma jānošķir situācija, kad attiecīgā automašīnas detaļa jau preces iegādes brīdī nenodrošina tās funkciju izpildi, kas atzīstams par preces trūkumu.

Ņemot vērā, ka patērētājam var būt ievērojami apgrūtinoši pierādīt, ka precei bija trūkumi jau tās iegādes brīdi, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 13.panta trešajā daļā ir paredzēta prezumpcija, kas atvieglo patērētājam iespēju pierādīt trūkumu esību.

Atbilstoši minētajai normai, ja preces neatbilstība līguma noteikumiem atklājas sešu mēnešu laikā pēc preces iegādes, uzskatāms, ka tā eksistēja preces iegādes dienā, izņemot gadījumu, kad šāds pieņēmums ir pretrunā ar preces raksturu vai neatbilstības veidu.

"Longo Group" reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatkapitāls ir 12,97 miljonu eiro apmērā. "Longo Group" patiesais labuma guvējs ir Aigars Kesenfelds, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Longo Group" apgrozījums 2021.gadā Baltijas valstīs bija kopumā 30,2 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2020.gadu, ir pieaugums divas reizes. Tostarp "Longo Group" Latvijas uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā sasniedza 9,6 miljonus eiro.

"Longo Group" darbojas lietotu automašīnu tirdzniecības segmentā. Uzņēmuma filiāles, kurās noris automašīnu tirdzniecība, ir atvērtas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā. Savukārt Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā uzņēmumam ir filiāles, kas specializējas automašīnu iepirkumā, lai tās realizētu Baltijā.

Ilustratīvs attēls Foto: iAuto.lv