Situācijai atbilstoša ātruma izvēlē ir viens no svarīgākajiem drošas satiksmes priekšnoteikumiem. Bīstams satiksmes dalībniekiem var būt gan palielināts ātrums, gan nepamatoti lēna braukšana, kas bremzē kopējo transporta plūsmu un piespiež citus autovadītājus veikt apdzīšanas manevrus.

Jo lēnāk, jo labāk – šādam apgalvojumam nav pamatojuma, tāpat kā nav atbalstāma pārgalvīgi ātra braukšana. Ātruma izvēlei jābūt saistītai ar konkrētā ceļa kvalitāti, satiksmes intensitāti, gadalaika, veselā saprāta un citiem apsvērumiem, kas atšķiras dažādās situācijās.

Tādēļ Latvijas Automoto biedrība (LAMB) jau ilgāku laiku ir aicinājusi gan valsts, gan pašvaldību atbildīgās amatpersonas piemērot individuāli izvērtētas prasības dažādiem ceļu posmiem pilsētās un laukos. Dzirdīgas ausis šis LAMB priekšlikums ir guvis Ceļu satiksmes drošības padomē, un to atbalsta arī satiksmes ministrs. Katrs autovadītājs zina, ka, salīdzinājumā ar lielāko daļu pārējo ES valstu, Latvijā var būtiski atšķirties vienāda statusa ceļu kvalitāte un infrastruktūra. Bieži ātruma izvēles svarīgākais priekšnoteikums ir bedru skaits un ceļu stāvoklis, nevis atrašanās vieta – pilsētā vai ārpus tās. Kamēr ceļu kvalitāte ir mūsu tradicionālā sāpe, būtu nepieciešams tos regulāri apsekot un piemērot atsevišķus ātruma nosacījumus. Turklāt ne tikai velkot uz leju, bet arī pieliekot klāt jaunajos, nesen uzceltajos un kvalitatīvajos posmos. Katram skaidrs, ka atrašanās ārpus pilsētas nevar būt iemesls, kādēļ pa izdangātu grants ceļu, var braukt ar tiem pašiem 90 km/h, kā pa nesen uzklātu asfalta segumu.

Traģiskais gadījums uz ceļa Taurupe – Zaube, kur bojā gāja seši jaunieši apliecina, ka brauciens pa grants ceļu ar it kā atļauto 90km/h ātrumu var būt pielīdzināms pašnāvībai. Uz šādiem ceļiem jābūt precīzākiem ātruma ierobežojumiem. Savukārt traģēdija Jūrmalā atgādina, ka likumdošana nepalīdzēs, ja klāt nestāvēs veselais saprāts. Katram ceļu satiksmes negadījumam ir sava specifika, kas bieži saistīta ar atļauto ātrumu konkrētā ceļa posmā.

Vairākās ES valstīs kā Austrijā, Francijā, Vācijā, Beļģijā un citur arvien plašāk pilsētās tiek ieviests atļautais ātrums 30 km/h. Saglabājot kopējo atļauto ātrumu 50 km/h arvien vairāk ir 30 km/h zonas, dažkārt tās ietver pat visu pilsētas centru. Rīgā šādi ierobežojumi jau ir ieviesti pie skolām un bērnu dārziem, citur tie būtu ļoti rūpīgi apsverami. Visdrīzāk tie tikai palielinātu soda naudu skaitu par pārkāpumiem, kas satiksmi apdraud minimāli. Tomēr ir atsevišķi ceļi gan Rīgā, gan citās pilsētās, kur ātruma samazinājums vajadzīgs neatbilstošās infrastruktūras un sliktās ceļu kvalitātes dēļ, lai autovadītājs brīvi nebrauktu ar 50+ un pēkšņi nepārsitu riepu, vienlaicīgi izvērtējot, kur atļauto ātrumu varētu palielināt. Apsekošana un atļautā ātruma noteikšana jāveic periodiski, to nepieciešamības gadījumā varētu mainīt sezonāli, un, protams, ja ceļš rekonstruēts, turklāt gan uz leju, gan augšup.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

Foto: iAuto.lv