Satiksmes intensitāte, ekspluatācijas veids, pamatnes stāvoklis, iepriekšējie remontdarbi vai zem ceļa esošs gāzes vai kanalizācijas tīkls nav vienīgie faktori, kas ietekmē ielu stāvokli. Pašreizējie laikapstākļi un ar tiem saistītās gaisa temperatūras svārstības diennakts laikā (kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem) var ļoti negatīvi ietekmēt ceļu stāvokli, pastiprinot to bojājumus. Nokrišņu ūdens, kas nonāk plaisās, sasalst, pārraujot segumu, tādēļ asfalts drūp, un veidojas bedres.

RISKI BRAUKŠANAI PA BEDRAINU SEGUMU

Slikts ceļa seguma stāvoklis liek autovadītājiem pielāgot savu braukšanas stilu, prasa veltīt lielāku uzmanību braukšanai un ietekmē kopējo ceļu satiksmes plūsmu. Braucot lielā ātrumā pa bojātu ceļu, iespējams pieļaut vairāk kļūdu, kā arī palielinās nepieciešamība veikt pēkšņus un straujus manevrus, kas šādos apstākļos var būt neprecīzi. Iebraukšana bedrē var būt bīstama ne tikai pašam autovadītājiem, bet arī citiem satiksmes dalībniekiem, kas sliktākajā gadījumā var beigties ar zaudētu kontroli pār savu automobili vai pat ceļu satiksmes negadījumu. Braucot pa bedrainu segumu, ir liela iespēja sabojāt transportlīdzekļa balstiekārtu, riteņus, stūres mehānismu vai noraut izpūtēju. Tāpēc ir jābūt īpaši uzmanīgiem, jāizvēlas piemērots braukšanas ātrums un jāsaglabā droša distance, īpaši tajos posmos, kuros ir atzīmēti bojājumi ceļa segumā vai uz kuriem tiek veikti remontdarbi.

“Šajā gadalaikā autovadītājiem ir jāpievērš pastiprināta uzmanība ceļa apstākļiem un jāpielāgo savs braukšanas stils ceļa seguma stāvoklim, vienlaikus nodrošinot plūstošu braukšanu. Nevajadzētu par katru cenu izvairīties no iebraukšanas bedrē, piemēram, pēkšņi iebraucot blakus joslā un pirms tam nepārliecinoties, vai pa to nepārvietojas citi transportlīdzekļi. Ja ceļu uzturēšanas dienesti jau veic remontdarbus, jāseko arī satiksmes organizācijas izmaiņām,” skaidro Ādams Bernards, Renault Drošas braukšanas skolas direktors.

KĀ PAREIZI IZBRAUKT BEDRI

Defekti asfalta segumā ne vienmēr tiek salaboti vienas dienas laikā, tāpēc šī problēma autovadītājiem nav nekas jauns. Taču daudzi autovadītāji nezina, kā braukt, lai pēc iespējas “nesāpīgāk” izbrauktu bedri. Tāpēc ir vērts atcerēties dažus svarīgākos principus par braukšanu pa bedrainu ceļu.

Ja esat pārliecināti, ka nevarēsiet apbraukt bedri, tad, piebraucot tai tuvāk, jāsamazina ātrums, un tieši pirms pašas bedres jānoņem kāja no bremzes pedāļa. Tādējādi tiks atslogota automobiļa priekšpuse, un priekšējie amortizatori atbilstoši pildīs savu funkciju. Būtu vēlams izspiest arī sajūga pedāli, jo tas pasargās ātrumkārbu un dzinēju no trieciena radītā spēka.

Iebraucot bedrē, vēlams iztaisnot riteņus, jo ar pagrieztiem riteņiem automobiļa stūres iekārta tiks vairāk noslogota. Ja bedre ir liela, vislabāk to pārvarēt, iebraucot nedaudz slīpi pa vienam ritenim pēc kārtas, nevis iebraukt tajā vienlaicīgi ar abiem vienas ass riteņiem. Savukārt bedri, kas atrodas pagriezienā vai līkumā, vislabāk izbraukt, pārbraucot tai pāri ar riteni no līkuma iekšpuses, piemēram, pagriežoties pa kreisi – ar kreiso riteni, jo riteņi lielākas slodzes dēļ līkuma ārējā pusē daudz sliktāk tiks galā ar nelīdzeno ceļu.

Foto: Publicitātes attēls