Veyron tika veltīti cildinoši vārdi, saucot to par automašīnu, kas ne tikai pārdefinēja superauto kategoriju, bet arī kļuva par inženierzinātnes un dizaina šedevru. 2005. gadā sākusies ražošana kļuva par nozīmīgu soli automobiļu industrijā, un šis modelis joprojām iedvesmo gan entuziastus, gan inženierus visā pasaulē.

Bugatti Veyron 16.4 bija pirmais sērijveida automobiļu modelis, kas spēja sasniegt ātrumu virs 400 km/h – konkrēti, 407 km/h. Tā 8,0 litru W16 dzinējs ar četriem turbokompresoriem attīstīja 1001 zirgspēku, bet vēlāk pievienotais Veyron Super Sport varēja lepoties ar 1200 zirgspēkiem un ātrumu līdz 431 km/h, kas kļuva par pasaules ātruma rekordu sērijveida automobiļiem.

Kopumā tika saražoti 450 Veyron eksemplāri, tostarp Coupe, Grand Sport un Super Sport versijas. Pēdējais modelis tika nodēvēts par La Finale un pārdots kolekcionāriem kā visretākais eksemplārs.

Veyron bija ne tikai ātrākais, bet arī viens no tehnoloģiski sarežģītākajiem automobiļiem savā laikā. Tā konstrukcija ietvēra četras atsevišķas dzesēšanas sistēmas, sarežģītu aerodinamiku un īpaši izstrādātu virsbūvi, lai nodrošinātu stabilitāti pie augstiem ātrumiem. Kaut arī Volkswagen grupa ziņoja par milzu zaudējumiem katrā pārdotajā eksemplārā, Veyron kalpoja kā prestiža simbols un tehnoloģiju izrāviens.

Šodien Bugatti turpina attīstīt savu mantojumu ar tādiem modeļiem kā Chiron un nesen izziņoto Tourbillon, kas apvieno hibrīda tehnoloģijas ar V16 dzinēju, nodrošinot vairāk nekā 1800 zirgspēku jaudu. Tomēr kā izteicies kāds no medijiem, Veyron paliek kā simbols laikmetam, kad automobiļi kļuva par mākslas un inženierijas šedevriem.

Šis modelis paliks atmiņā arī ar kādu episku video no 2009. gada, kas ticis skatīts miljoniem reižu - ar aptuveni 80 km/h ātrumu braucošs Veyron piepeši nogriežas no ceļa un iebrauc sālsūdens lagūnā. Vēlāk izrādījās, ka tas izdarīts tīšām, mēģinot iedzīvoties uz apdrošinātāju rēķina.