Maskava ir samazinājusi vai apturējusi gāzes piegādes lielākajai daļai Eiropas valstu, kas piemērojušas sankcijas Krievijai par iebrukumu Ukrainā. Rezultātā Eiropā strauji kāpušas gāzes un elektroenerģijas cenas.

Pēc tam, kad Sījārto jūlijā ieradās vizītē Maskavā, "Gazprom" augustā piegādāja Ungārijai papildus 2,6 miljonus kubikmetru gāzes dienā. Šis apjoms tika piegādāts papildus tam, par kuru jau iepriekš bija panākat vienošanās.

Tagad ar "Gazprom" panākta vienošanās par papildu piegādēm septembrī un oktobrī, paziņoja Sījārto.

Ministrs atklāja, ka "Gazprom" no 1.septembra piegādās Ungārijai papildus 5,8 miljonus kubikmetru gāzes dienā.

Līdzīgi kā augustā, gāze tiks piegādāta pa cauruļvadu "TurkStream", kas ved cauri Turcijai, Bulgārijai un Serbijai.

Sījārto skaidroja, ka papildus piegādes no Krievijas vēl vairāk stiprinās Ungārijas energoapgādes drošību un nozīmē, ka Ungārijai nebūs jāievieš piegādes ierobežojumi gāzes trūkuma dēļ.

"Gazprom" šorīt uz trim dienām apturēja gāzes piegādi Vācijai pa gāzesvadu "Nord Stream", un paziņoja, ka no ceturtdienas pārtrauks gāzes piegādes Francijas enerģētikas uzņēmumam "Engie", kas neesot samaksājis par jūlijā saņemtajām piegādēm.

Enerģijas cenas Eiropā ir strauji kāpušas, un valstis ir spiestas domāt, kā ierobežot dabasgāzes patēriņu un bažījas par iespējamo gāzes trūkumu ziemā.

Ungārija kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā centusies ieturēt neitrālu nostāju, izpelnoties par to kritiku no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Ungārija, kas lielā mērā ir atkarīga no Krievijas naftas un gāzes, ir noraidījusi ideju par jebkādām ES sankcijām pret Krievijas enerģētikas nozari.

Tā arī panāca izņēmumu no ES sankcijām Krievijas jēlnaftas importam pa cauruļvadiem.

Foto: Pexels.com