Viņš arī sacīja, ka patlaban uz Latviju ir piegādāti divi vilcienu sastāvi, kuriem pirmie dinamiskie testi jau ir veikti, bet ražotnē Čehijas pilsētā Ostravā esošie 40% vagonu no visa pasūtītā apjoma ir pēdējā montāžas fāzē.

Pasākumā piedalījās arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K), kurš norādīja ka "Latvija ir pēdējā Eiropas Savienības (ES) valsts, kurā vēl kursē šādi [pašreiz apritē esošie] padomju laika vilcieni". Viņš arī atzīmēja, ka Latvija ir pēdējā ES valsts, kas vēl maina savu ritošo sastāvu.

Prezentācijas laikā AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis skaidroja, ka vēl tiek strādāts pie jauno elektrovagonu uzlabojumiem, par piemēru minot faktu, ka jaunajos vagonos nav izveidotas riteņu novietnes, ko plānots risināt.

Tāpat VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes loceklis Rinalds Pļavnieks, skaidrojot valsts transporta infrastruktūras plānus, teica, ka nākamnedēļ plānots uzsākt noslēdzošo būvniecības fāzi 48 stacijās un pieturas punktos virzienos - Rīga-Skulte, Rīga-Krustpils, Rīga-Jelgava, Rīga-Tukums - kā arī atjaunot pasažieru infrastruktūru līnijā uz Bolderāju.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka "Pasažieru vilciens" līdz 2023.gada beigām plāno saņemt visus 32 pasūtītos elektrovilcienu sastāvus.

Katrs no tiem sastāvēs no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums būs 109 metri. Katrā vilcienā būs sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos būs viena līmeņa iekāpšana no pasažieru platformām.

Jauno vilcienu konstruktīvais ātrums būs līdz 160 kilometriem stundā (pašlaik - 120 kilometri stundā). Maksimālo ātrumu būs iespējams attīstīt iecirkņos, kur to nākotnē ļaus dzelzceļa infrastruktūra.

Visa projekta kopējās izmaksas ir 257,889 miljoni eiro, un 23 jauno elektrovilcienu sastāvu iegāde plānota ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,211 miljonu eiro apmērā.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.