Tā vietā, lai rūpētos par drošību, vairāku miljardu bizness. Ģenerālprokuratūra pēc Krievijas valdības pieprasījuma uzsākusi pārbaudīt privātos radarus, ko uzņēmēji uzstāda uz automaģistrālēm, vienojoties ar reģionālajām iestādēm. Pirmie reidi pierādīja, ka peļņas nolūkos pseido-inspektori nekautrējas izrakstīt arī nepamatotus sodus.

Šādus privātu kompānijas uzstādītus radarus var sastapt daudzu autoceļu malās. Parasti tos pieskata cilvēki, kas neko daudz par radara darbību nesaprot vai negrib saprast. Sekas ir tādas, ka uzstādot radaru kaut vai tikai 5 cm zemāk nekā instrukcijā norādīts, garāmbraucošo automobiļu ātrums pieaug par 3 km/h.

Šādu biznesu atbalsta reģionālās pašpārvaldes, kas tādejādi iegūst papildu līdzekļus, atvēlot noteiktus procentus arī radaru īpašniekiem. Radaru bizness ir necaurspīdīgs un nepārskatāms, bieži tiek radītas koruptīvas shēmas vai iepirkuma noteikumi rakstīti kādai konkrētai firmai, turklāt ir aizdomas, ka nauda tiek sadalīta starp šo kompāniju īpašniekiem un ierēdņiem.

Krievijas valdība paziņojusi, ka vietējo varu saplūšanu ar biznesa aprindām nepieļaus un radaru kontrole jau visdrīzākajā laikā atgriezīsies valdības pārziņā.

Pēc visa šī rodas jautājums - kurš un VAI Latvijā pārbauda pārvietojamo fotoradaru izvietošanu atbilstoši tehniskajiem noteikumiem?