Jūrmalas iedzīvotājai Santai pašvaldības policija par iebraukšanu pilsētas teritorijā bez caurlaides bija piemērojusi sodus 3850 eiro apmērā jeb 50 eiro par katru iebraukšanu bez caurlaides. Santa protokolus saņēma tikai piecus mēnešus pēc pirmā pārkāpuma izdarīšanas, tādēļ vērsās pie juristes, jo uzskatīja, ka policijai bija jābrīdina daudz ātrāk.

Sākotnēji Jūrmalas tiesa atzina, ka Santai jāmaksā viss sods, taču pēdējā instance - Rīgas apgabaltiesa - atcēla 76 administratīvo pārkāpumu protokolus, atstājot spēkā tikai pirmo sodu 50 eiro apmērā. Tiesa spriedumā norāda, ka, novēloti piemērojot sodus, netiek sasniegts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais soda mērķis - atturēt personu no atkārtotas pārkāpumu izdarīšanas. Līdzšinējā sistēma gluži pretēji veicinājusi pārkāpumu sistemātiskumu, par tiesas secināto vēstīja LNT raidījums "900 sekundes".

"Pirmais sods ir pamatots, jo nezināšana vai aizmāršība neatbrīvo no atbildības. Jautājums ir par samērīgumu, kas ir sekojis pēc tam. Administratīvās lietvedības sākšana piecus mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas nav samērīga, nav attaisnojama ar iestādes kapacitātes trūkumu," raidījumam apgalvoja juriste Inese Auziņa, pie kuras vērsās Santa.

Pērn no aprīļa līdz septembra beigām, kad tiek iekasēti divi eiro par iebraukšanu Jūrmalā, bez vienreizējās iebraukšanas caurlaides braukuši vismaz 100 autovadītāji dienā. Darba apjoms esot tik liels, ka pirms pusgada Jūrmalas Pašvaldības policijas vadība bija spiesta pieņemt darbā jaunus darbiniekus un vērt vaļā nodaļu, kas nodarbojas tikai ar šo pārkāpumu izskatīšanu, vēstīja "900 sekundes".

"Tas diemžēl skaidrojams ar to, ka ir ļoti liels pārkāpēju skaits. Es neuzskatu, ka šie pieci mēneši būtu liels pārmetums pašvaldības policijai. Iebraukšanas maksa [Jūrmalā] nav nekas jauns," sacīja Jūrmalas pilsētas domes Administratīvi juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Ķēniņš.

Kopumā rajona tiesās līdzīgās lietās zaudējuši 40 pārkāpēji, bet pēdējā instancē šos spriedumus vairākums nebija pārsūdzējis. Zvērināts advokāts Olavs Cers, kas specializējas juridisku problēmu risināšanā ar valsts iestādēm un pašvaldībām, raidījumam vērsa uzmanību uz to, kāpēc protokolus par ātruma pārsniegšanu no fotoradariem var atsūtīt daudz ātrāk nekā to darījusi Jūrmalas pašvaldības policija. "No visiem radariem, neskatoties uz to, ka viņi aptver visu Latvijas teritoriju, soda kvītis ar foto cilvēki saņem divu nedēļu laikā. Tātad tas ir iespējams. Tad jāskatās savādāk - ja ir ieviesta sistēma, lai novērstu pārkāpumu, ir arī jāmēģina nodrošināt attiecīgu kapacitāti apstrādājošai iestādei. Ja tas nesanāk, tad jādomā, vai kaut kas nav nepareizi," sacīja Cers.

Advokāts uzskata, ka arī citi pārkāpēji var pārsūdzēt viņiem piemērotos sodus, taču jāņem vērā, ka katrs gadījums ir individuāls un tas būtu jāizvērtē kopā ar juristu.

Foto: Ekrānšāviņš no Google.com