Viņa uzsvēra, ka pēdējā laika notikumi ir pagriezuši redzesloku uz īstermiņa risinājumiem un drošības aspektu, un pie tā EM pašreiz strādā.

Šobrīd valdības uzdevumā "Latvenergo" jau ir iegādājies divus kuģus ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kas nodrošinās "Latvenergo" ar nepieciešamo gāzi, lai netiktu apdraudēta siltumapgāde Rīgā, ja rastos problēmas ar piegādēm no Krievijas. Turklāt EM apsver vēl viena kuģa ar LNG iegādi.

"Mēs domājam par vēl viena kuģa ar gāzi iegādi, lai varētu nodrošināt, ka kritiskajā situācijā "Latvijas gāzes" vietā varētu, varbūt, stāties "Latvenergo" kā gāzes piegādātājs mājsaimniecībām. Tad mēs varētu šo problēmu atrisināt vienkārši, bet noteikti ne lēti," teica Indriksone. 

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pagaidām nav riska, ka Krievija varētu atslēgt gāzes piegādi. "Viņi [Krievija] pašreiz finansē savu karu ar gāzes piegādēm, kas ir praktiski nepareizi," atzina Indriksone, piebilstot, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas iepērk Krievijas gāzi, piemēram, Somijai vispār nav citu iespēju.

LETA jau vēstīja, ka 24.februārī Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes.

Tāpat ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē 24.februārī nolēma, ka "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod "Latvenergo" papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.

Valsts gāzes rezervju papildināšanai "Latvenergo" iepircis apmēram divas teravatstundas (TWh) gāzes no Norvēģijas, ASV un Kataras. Noslēgtie līgumi paredz LNG piegādi uz Klaipēdas LNG termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā.

Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 TWh sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.
 

Foto: Pexels.com