Ziņojumā teikts, ka 2011.gadā Latvija bija tā ES valsts, kurā panākts visaugstākais ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita (īpatsvara) samazinājums, proti par 18%, salīdzinot ar 2010.gadu. Mums seko Spānija – samazinājums par 17%, kā arī Rumānija un Bulgārija – katrā valstī samazinājums par 15%. Savukārt kopumā pētījuma dalībvalstīs vidējais ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo samazinājums bija tikai 3% jeb 936 cilvēki (no 32 601 bojā gājušajiem 2010.gadā uz 31 665 – 2011.gadā).

Jāpiebilst, ka Latvija ir vadošā valsts bojā gājušo skaita samazināšanā jau kopš laika, kad Eiropas līmenī tika uzsākta šādu ikgadēju ceļu satiksmes drošības jautājumiem veltītu ziņojumu veidošana. Proti, Latvijā panākts vislielākais ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušu skaita samazinājums (salīdzinot 2011.gadu ar 2001.gadu) – 68%, mums seko Spānija – par 63%, Lietuva – par 58%, vidēji pētījuma dalībvalstīs šis samazinājums ir 44%. 2001.gadā Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 558 cilvēki, 2011.gadā – 179 cilvēki; ziņojuma dalībvalstīs kopumā attiecīgi: 56 988 un 31 665 cilvēki.

ETSC norāda, ka ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits un izmaiņas ziņojumā ietvertajās valstīs bijušas dažādas; kopējais samazinājums ir tikai 3%, salīdzinājumam – 2010.gadā tas bija 11%. 13 valstīs ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits 2011.gadā pat palielinājies, salīdzinot ar 2010.gadu, piemēram, Igaunijā (par 25%), Zviedrijā (par 20%) un Kiprā (17%). Arī tādās ceļu satiksmes drošības jomās vadošās valstīs, kā Nīderlande, Vācija un Lielbritānija, konstatēts bojā gājušo skaita pieaugums.

Nozīmīgi ir tas, ka Latvija laika posmā no 2001.-2010.gadam panākusi vienu no būtiskākajiem uzlabojumiem saistībā ar ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto skaita samazināšanos – par vairāk nekā 8%, ES vidēji – par 3,7%.

Ziņojumā minēts, ka ES, izņemot Rumāniju, kopš 2001.gada samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo jaunu cilvēku (15-30 gadus veci) skaits, vidēji par 7%. 2001.gadā ES kopumā bojā gāja 18 670 jaunu cilvēku, 2010.gadā – 9 150. Latvijā šajā laika posmā bija trešais straujākais samazinājums (aiz Portugāles un Spānijas), jo bojā gājušo jaunu cilvēku nāves gadījumu skaits samazinājies par 11,7% (Portugālē – par 12,3%, Spānijā – par 11,9%). Taču, neraugoties uz šiem rezultātiem, gados jauni cilvēki no ceļu satiksmes drošības viedokļa Eiropā joprojām ir riska grupa, īpaši – jauni vīrieši; viņu mirstības rādītāji ir par 168% augstāki, nekā pārējai sabiedrībai.

Lai arī Latvija sasniegusi ievērojamu progresu kopējā bojā gājušo skaita samazinājuma jomā, taču Latvijā ir salīdzinoši augsts ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju, proti – 2011.gadā tie bija 80 nāves gadījumi uz vienu miljonu. Salīdzinot ar 2001.gadu, šis rādītājs Latvijā ir uzlabojies gandrīz trīskārt, jo 2001.gadā mūsu valstī uz vienu miljonu iedzīvotāju bojā gājuši bija 236 cilvēki. Savukārt Igaunijā šis rādītājs 2011.gadā bija 75 cilvēki un Lietuvā provizoriski – 92 cilvēki. Savukārt vidēji ziņojumā ietvertajās valstīs uz vienu miljonu iedzīvotāju 2011.gadā bija 60 bojā gājušie, bet 2001.gadā – 112.

ETSC uzsver, ka ceļu satiksmes drošības uzlabošana, negadījumu, smagi ievainoto un bojā gājušo skaita samazināšana ir svarīga visām valstīm; šie pasākumi un to rezultāti sniedz būtisku ieguldījumu ikvienai valstij un sabiedrībai, tajā skaitā – finansiālā izteiksmē. Kopumā ES 2011.gadā bija par 940 ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušajiem mazāk nekā 2010.gadā, finansiālais ieguvums no šī samazinājuma tiek lēsts ap 1,74 miljardiem eiro (apmēram 1,22 miljardi latu). Tajā pašā laikā ETSC norāda uz nepieciešamību turpināt darbu pie ceļu satiksmes drošības jautājumu uzlabošanas un pilnveides, kā nacionālajā līmenī, tā ES līmenī.

Latvijas Ceļu satiksmes drošības programmā noteikts mērķis – 2013.gadā ne vairāk kā 160 ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušie. Lai sasniegtu šo mērķi, tiek strādātsvairākos virzienos un sadarbojoties vairākām institūcijām – gan sabiedrības izglītošanas un informēšanas jomā, gan ceļu audita un infrastruktūras uzlabošanas jomā, gan likumdošanas un soda sistēmu pilnveides jomā. Tāpat Latvijā tiek izstrādāta Ceļu satiksmes drošības programma 2014.-2020.gadam, lai nodrošinātu pēctecību ar šo periodu un sasaisti ar kopējām ES līmeņa tendencēm un aktivitātēm.

Konferencē Briselē balvu par sasniegumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanā saņēma Ungārija. Savukārt Latvija šo balvu saņēma pirms diviem gadiem par paveikto ceļu satiksmes drošības uzlabošanā 2009.gada laikā.