Ūdens pietece pārsniedz 3000 kubikmetrus sekundē. Šobrīd, palu laikā, Pļaviņu HES ar pilnu jaudu strādā visi desmit hidroagregāti. Tomēr ūdens daudzums, kas caur tiem var izplūst, lai arī liels, tomēr ir ierobežots. Tādēļ, kad pietece pārsniedz elektroenerģijas ražošanai izmantojamo, tiek atvērti stacijas aizvari, elektroenerģijas ražošanā neizmantoto ūdeni no ūdenskrātuves pārvadot pār pārgāzni.

"Ik reizi palu laikā vai tad, kad applūst teritorijas Daugavas augštecē, atskan nekompetenti viedokļi, ka to ir iespējams mazināt ar Pļaviņu HES darbību vai arī, ka aizvari tiek atvērti tieši tādēļ, lai mazinātu plūdus. Tie ir mīti. Pļaviņu HES ūdenskrātuves ietekmes zona nevar būt augstāka par vietu, kur upes gultnes reljefs kļūst augstāks par ūdenskrātuvē uzturēto līmeni. Otrs mīts - aizvari tiek pacelti tādēļ, ka ūdens masas apdraud stacijas drošumu," norāda "Latvenergo".

Kā skaidro uzņēmumā, tiesa, ka elektroenerģijas ražošanai jābūt drošai, un tas ir faktors, kas tiek ņemts vērā, tomēr primāri aizvari tiek pacelti tādēļ, ka pietece pārsniedz hidroagregātu caurplūdes iespējas un ūdens, kas to pārsniedz un ko nevar izmantot elektroenerģijas ražošanai, tiek pārvadīts pār pārgāzni, lai novērstu hidromezgla pārplūšanas riskus.

"Latvenergo" aicina iedzīvotājus izmantot iespēju un aplūkot skatu, kāds Pļaviņu HES iepriekšējo reizi īslaicīgi bija redzams pirms sešiem gadiem, kad pavasara periodā Daugavā bija liels ūdens pieplūdums. Pļaviņu HES ir stratēģiskas nozīmes būve, tādēļ, lai apskate būtu netraucēta, "Latvenergo" aicina pievērst uzmanību drošības prasībām.

"Latvenergo" lūdz ievērot stacijas teritorijas brīdinājuma zīmes un nepārkāpt teritoriju. Stingri aizliegts izmantot dronus HES filmēšanai un fotografēšanai.

Nav iespējams prognozēt, cik ilgi aizvari būs atvērti - tas ir atkarīgs no ūdens pieteces upē, ko savukārt galvenokārt nosaka tās lielākais sateces baseins 70% apmērā, kas ir ārpus Latvijas teritorijas.