Šmits teica, ka, ieviešot Eiropas Savienības (ES) Zaļo kursu, dominē idejas un mērķi, nevis nacionālās intereses, un daudzos gadījumos Zaļā kursa references gadi Latvijai ir nelabvēlīgi.

Pēc tikšanās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē, kas notika pirmdien, 30.janvārī, viņš tagad mudinās sanākt kopā visu jaunās politikas potenciāli skarto nozaru - satiksmes, kūdras ieguves, mežsaimniecības, lauksaimniecības - pārstāvjus un kopīgi izveidot nacionālu plānu, kā jauno politiku "izrullēt" nevis ar mīnusiem, bet ar plusiem.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka zemkopības sektoram attīstības potenciāls ir milzīgs. Par piemēru viņš minēja graudkopību, kurā Latvijai vajadzētu maksimāli palielināt pievienoto vērtību graudkopības produktiem, kā arī vajadzētu vairāk graudu pārstrādes uzņēmumus ar jaudu līdzīgu "Dobeles dzirnavniekam".

Jau ziņots, ka vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas un enerģētikas politikas jomā ir Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), nevis Zemkopības ministrija. KEM funkcijas paredz izstrādāt klimata un enerģētikas politiku, kā arī organizēt šo politiku īstenošanu.

Foto: iAuto.lv