Vēl bez šiem zaudējumiem negatīva ietekme no kara darbības ir fakts, ka šogad "airBaltic" nācās lidot ap Krievijas gaisa telpu, kas ir izmaksājis papildus gan degvielas, gan laika izteiksmē. Attiecīgi vairāk maršrutu un reisu tika orientēti Skandināvijas, Rietumeiropas un dienvidvalstu virzienā. To "airBaltic" plānot turpināt arī nākamgad, un arī 2023.gadā netiks izpildīti lidojumi uz Krieviju.

Savukārt attiecībā uz kopējo finanšu ainu "airBaltic" pārstāvji norādīja, ka pašreiz objektīvi var balstīties publicētajos trešā ceturkšņa rādītājos - deviņos mēnešos "airBaltic" grupas ieņēmumi sasniedza 362,5 miljonus eiro, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Lidsabiedrībā uzsvēra, ka, vērtējot 2022.gadu "airBaltic" darbībā, būtiski ņemt vērā, ka gada sākumu aizēnoja Covid-19 negatīvā ietekme uz atpūtas un darījumu braucienu pieprasījumu, kam sekoja karš Ukrainā. "Tiesa, gada otrajā pusē lidsabiedrībai izdevās darbību izlīdzināt, demonstrējot stabilu pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu un turpinot tuvināties 2019.gada rādītājiem. Iepretim pirmspandēmijas gadam, prognozes liecina, ka 2022.gads tiks noslēgts ar aptuveni 6% starpību," norādīja "airBaltic" pārstāvji.

Šogad no janvāra līdz decembra vidum "airBaltic" pārvadājusi vairāk nekā 3,1 miljonu pasažieru, kas ir par 2,1 reizi vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. "Skatoties no lidojumu perspektīvas - identiskā laika posmā veikti vairāk nekā 35 000 lidojumu - tātad par 61% vairāk nekā pirms gada," skaidroja lidsabiedrībā.

Jau ziņots, ka "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 204,1 miljons eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi samazinājās par 49% un bija 135,7 miljoni eiro.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.
 

Foto: iAuto.lv