Rudenī, vadot automašīnu uz slapja ceļa, bīstamākās situācijas rada akvaplanēšana. Tās laikā autovadītājs zaudē kontroli pār automašīnu, un, nespējot savaldīt automašīnu, sekas var būt nopietnas. Piedāvājam iepazīties ar video, kurā Latvijas labākais formulu braucējs un drošas braukšanas poligona „333” instruktors Haralds Šlēgelmilhs stāsta, kā pareizi rīkoties akvaplanēšanas gadījumā.

„Akvaplanēšana ir viena no bīstamākajām situācijām uz ceļa. Kad sākas akvaplanēšana, nereti autovadītāji apjūk un, izdarot strauju manevru, izraisa smagas avārijas. Autovadītājiem jāatceras, ka akvaplanēšanas laikā nedrīkst strauji bremzēt un veikt citus straujus manevrus, jo automašīna izslīdēs, un atgūt kontroli pār to uz slidena ceļa būs ārkārtīgi grūti,” norāda Šlēgelmilhs.

Foto: Publicitātes attēls

Viņš iesaka saglabāt mieru, samazināt ātrumu, atlaižot gāzes pedāli, nebremzēt strauji - ja nevar izvairīties no bremzēšanas, darīt to laideni, negriezt strauji stūri, bet, kad riepas atkal saskaras ar ceļa segumu, priekšējiem riteņiem jābūt pagrieztiem brauktuves turpinājuma virzienā.

Automašīnas akvaplanēšana sākas, braucot pa slapju ceļa segumu pie noteikta ātruma – jo lielāks braukšanas ātrums, jo spēcīgāka ir saslīdēšana un mazāka iespēja kontrolēt automašīnu. Piemēram, ja automašīna brauc ar ātrumu 90 km/h un uz ceļa ir viena centimetra ūdens kārta, kontrole pār automašīnu var pazust pavisam. Smagākās akvaplanēšanas sekas ir gadījumos, kad autovadītājs nespēj savaldīt automašīnu un iebrauc pretējā braukšanas joslā vai nobrauc no ceļa un ieslīd grāvī vai uzbrauc kādam gājējam, stāsta Šlēgelmilhs.

Apdrošināšanas sabiedrības „BTA Insurance Company” pieredzē viens no smagākajiem akvaplanēšanas izraisītajiem negadījumiem notika 2012. gada oktobrī, stāsta BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Vieglās automašīnas „Volvo” vadītājs stipra lietus laikā brauca pa ceļa posmu Valmiera–Cēsis-Drabeši, kad garām braucošais kravas transportlīdzeklis to apšļāca ar lielu ūdens daudzumu. Vieglā automašīna sāka akvaplanēt un slīdēt pa ceļu. „Volvo” vadītājs automašīnu vairs nespēja savaldīt, un tā nobrauca no ceļa un apgāzās. Negadījumā nopietnus miesas bojājumus guva automašīnas vadītājs, bet automašīna vairs nebija remontējama.

Arī septembrī BTA saņēmusi atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros autovadītāji lietaino laikapstākļu dēļ nav spējuši savaldīt savus spēkratus vai novēloti sākuši bremzēšanu.