Patērētāju asociācija VZBV norāda, ka šajā prasībā patērētāji apsūdz "Volkswagen" par tīša kaitējuma nodarīšanu klientiem, autoražotājam uzstādot programmatūras, kas sniedz maldīgu informāciju par kaitīgo izmešu apjomu.

VZBV un Vācijas lielākais autoklubs ADAC aizsācis šo ASV stila kolektīvo tiesas prāvu, iesniedzot prasību Braunšveigas augstākajā tiesā. Saskaņā ar juridiskajām vadlīnijām sākotnējā prasība pārstāvēs vien desmit neapmierinātus "Volkswagen" automašīnu īpašniekus.

Ja tiesneši šo tiesa prāvu uzskatīs par ticamu, un šāds lēmums varētu tikt pieņemt ne ilgāk kā divu nedēļu laikā, tad tieslietu varasiestādes ļaus tai pievienoties arī citiem. Šai prāvai drīkstēs pieteikties ikviens, kurš, sākot no 2008.gada novembra, iegādājies "Volkswagen", "Audi", "Škoda" vai "Seat" zīmola automašīnas, kas aprīkotas ar "EA 189" dīzeļdzinēju.

Piedalīties šajā tiesas prāvā iespējams bez maksas.

Patērētājiem iespēju celt šāda veida prasību nodrošinājis jauns likums, kas spēkā stājies 1.novembrī. Šis likumprojekts ticis steigšus pieņemts, lai apsteigtu noilguma termiņu prasību iesniegšanai pret "Volkswagen", kas spēkā stājas gada beigās.

Vācijas tieslietu ministre Katarīna Bārlija sacīja, ka šis jaunas likums varētu palīdzēt aptuveni diviem miljoniem "Volkswagen" automobiļu īpašnieku.

Vienlaikus gan likums par Vācijas kolektīvajā tiesas prāvām saskāries ar kritiku, jo, pretēji situācijai ASV, tiesneši vien lemj par to, vai piemērojamas kompensācijas, nenosakot to konkrētu apjomu. Tāpēc gadījumā, ja Vācijas tiesneši nolems, ka "Volkswagen" nepieciešams kompensēt autovadītājiem, katram prasītājam tāpat nāksies atgriezties tiesā, lai realizētu savu prasību, ja vien "Volkswagen" neierosinās vispārēju vienošanos.

Vācieši kļuvuši aizvien neapmierinātāki saistībā ar "dīzeļgeitas" skandālu, jo tā dēļ samazinās lietotu dīzeļautomašīnu pārdošanas cenas un autovadītājus lielās pilsētās apdraud braukšanas aizliegumi piesārņojuma bažu dēļ.

"Volkswagen" 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Foto: Ilustratīvs attēls