Valsts no auto nozares gadā neiekasē 45-60 miljonus eiro, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Andris Vilks (V) pagājušajā nedēļā pauda, ka zemo nodokļu ieņēmumu pret iekšzemes kopproduktu (IKP) dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai, tāpēc nepieciešama publiska diskusija, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus.

Auto asociācijas viceprezidents uzsvēra, ka asociācija vairākus gadus ir centusies pievērst ministriju uzmanību neefektīvām nodokļu iekasēšanas metodēm automobiļu tirdzniecības, servisa un rezerves daļu nozarē.

"Mūsu novērojumi liecina, ka nodokļu iekasēšana ir smieklīgi maza un pamatā tā tiek nodrošināta tikai uz nozarē lielu, redzamu uzņēmumu rēķina. Piemēram, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par 2012.pārskata gadu Auto asociācijas biedru veiktie nodokļu maksājumi veido 43,8 miljonus latu (63,3 miljonus eiro), kas ir 56% no kopējiem VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem nozarē. Tajā pašā laikā šo uzņēmumu skaits veido tikai 0,8% no visiem nozares uzņēmumiem, savukārt ieņēmumi - 32% no auto tirdzniecības un remonta nozares kopējiem ieņēmumiem," stāstīja Rūtiņš.

Auto asociācija katru gadu veic nozares uzņēmumu gada pārskatu datu monitoringu, iegūstot informāciju par nozares attīstību, darbinieku skaitu, algām. Niansēti pārzinot auto remonta pakalpojumu sniegšanas procesus, pakalpojumu un resursu cenas, asociācija ar pietiekamu precizitāti var veikt aplēses par nodokļu nomaksu.

"Droši varam apgalvot, ka servisos nodokļu maksāšanas tradīcijas nepastāv vispār. Mūsu aplēses rāda, ka aptuveni 95% no visiem remonta pakalpojumu nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem pārstāv ēnu ekonomiku, tajā skaitā aptuveni 85% darbinieku saņem aplokšņu algas vai arī to atalgojuma optimizācijai ir izmantoti citi instrumenti. Mūsu aprēķini liecina, ka pagājušajā gadā no auto servisu nozares valsts budžeta ieņēmumiem garām aizgājuši aptuveni 30 miljoni eiro tikai saistībā ar algu nodokļiem vien," ir pārliecināts eksperts.

Savukārt attiecībā uz lietotu automobiļu tirdzniecību Rūtiņš minēja faktu, ka vairāk nekā 85% automobiļu, kas ir pirmo reizi reģistrēti Latvijā, ir reģistrēti uz fizisku personu vārda. "Tas pats par sevi nav nekas nosodāms, ja vien neradītu dažus jautājumus. Galvenais lietotu auto importa tirgus mums ir Vācijā, kurā savukārt ir izteikta uzņēmumu automobiļu politika, un, piemēram, "Premium" segmentā ap 75% Vācijas autoparka ir reģistrēti tieši uz kompānijām, bet atsevišķiem auto zīmoliem pat līdz 85%. Latvijā šajā pašā auto segmentā uz privātpersonām tiek ievesti ap 73% automobiļu," norādīja Rūtiņš.

Viņš uzsvēra, ka ir grūti iedomāties, ka Latvijas privātpersonas ir tik ļoti aktīvas automobiļu importētājas, turklāt zaudējot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanas iespējas, ja iegāde ir bijusi no PVN maksātāja Vācijā.

"Ja kādam no atbildīgajām amatpersonām būtu interese iedziļināties šajā procesā, tad mēs varētu pastāstīt, no kurienes šādam "biznesa modelim" aug kājas un kas būtu darāms, lai valsts no šāda veida uzņēmējdarbības iekasētu nodokļus. Lieki piebilst, ka valsts minētajā gadījumā katru gadu zaudē PVN ieņēmumus aptuveni 15 miljonu eiro apmērā, turklāt minētais aprēķins ir ļoti pieticīgs un tikpat ļoti ir iespējams, ka reālajā dzīvē neiekasētais PVN ir dubultliels," uzsvēra asociācijas viceprezidents.

Summējot iepriekš aprakstītos neiegūtos nodokļu ieņēmumus, pēc Rūtiņa aplēsēm, valsts zaudēto nodokļu summa no auto nozares ir 45-60 miljoni eiro gadā. Viņš uzsvēra, ka šī summa ir no nozares, kas IKP pienes ap 5% ieņēmumu.

"Ja vien nemēģinām sevi mānīt, ka šis ir vienīgais ekonomikas segments ar tik nožēlojamu stāvokli, tad āri nonākam pie neiekasētiem nodokļiem, kas grozās jau vismaz ap vienu miljardu eiro. Ļoti izbrīna valsts pārvaldes vienaldzīgā attieksme pret šo potenciālo ieņēmumu avotu. Finanšu ministrija jau gadiem ilgi nav izrādījusi nekādus taustāmus centienus mainīt kārtību publiskajos iepirkumos, liedzot piedalīties uzņēmumiem, kuri pārstāv ēnu ekonomiku. Nožēlojamākais, ka nodokļu nemaksātāji aktīvi piedalās publiskajos iepirkumos un vairumā gadījumu arī noslēdz iepirkumu līgumus," pauda Auto asociācijas pārstāvis.

Foto: iAuto.lv