Strīds starp Berlīni un Briseli par pakāpenisku atteikšanos no iekšdedzes dzinējiem automašīnās bija par to, vai ražotāji pēc 2035.gada varēs ražot spēkratus, kuru dzinējos izmanto tā dēvēto elektrodegvielu.

"Esam vienojušies ar Vāciju par elektrodegvielas turpmāku izmantošanu automobiļos," paziņoja EK viceprezidents Franss Timmermanss.

"Tagad strādāsim, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu automobļu ogļskābās gāzes izmešu regulējumu, un komisija ātri spers nepieciešamos juridiskos soļus," viņš raskstīja "Twitter".

Vācijas satiksmes ministrs Folkers Visings, kurš atbalsta plānotās pārmaiņas, informēja, ka arī pēc 2035.gada varēs veikt pirmreizējo reģistrāciju automašīnām ar iekšdedzes dzinēju, ja tās izmanto "tikai ogļskābās gāzes neitrālu degvielu".

Eiropas Savienības (ES) valstu balsojums par lēmumu no 2035.gada aizliegt jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem pārdošanu marta sākumā tika atlikts, jo Vācija pieprasīja izņēmumu automašīnām, kuru dzinēji darbināmi ar elektrodegvielu, kuras ražošanā var izmantot atjaunīgos energoresursus un no gaisa iegūtu oglekli, tādējādi netiek radīti papildu izmeši. 

Vācijas parlamenta opozīcija iebilst pret iekšdedzes dzinēju aizliegumu ES, brīdinot, ka tas kaitēs Vācijas autobūves sektoram. 

Ieceres kritiķi arī uzstāj, ka ar elektromobiļi vairāk ir piemēroti pasažieru automašīnai, bet dārgā sintētiskās degviela būtu izmantojama tikai tur, kur citi degvielas veidi nav iespējami, piemēram. aviācijā.