Pēc viņa teiktā, raksturojot situāciju uz autoceļiem, valstī tā dalāma divās daļās - uz galvenajiem autoceļiem situācija uzlabojas - 80% no tiem ir labā vai ļoti labā stāvoklī, savukārt vietējie autoceļi lielā daļā gadījumu nav pārbūvēti un pienācīgi uzturēti, kā arī pa šiem ceļiem ir samērā maza satiksmes intensitāte.

"Ir jautājums, kā "Latvijas valsts ceļi" rīkojas, kad finansējums trūkst - sākas prioritizēšana, un, protams, tiek ieguldīts tajos ceļos, kur ir lielākā intensitāte un kur visātrāk šie ieguldījumi atmaksājas," sacīja Lange.

LVC vadītājs skaidroja, ka Latvijas ceļu blīvums atbilst vidējam rādītājam Eiropā, tomēr neatbilstība veidojas iedzīvotāju skaita ziņā, jo ceļi, neuzskatot tos par biznesa objektiem, kur, piemēram, tiek pārvadāti tikai kokmateriāli, kūdra vai kāds cits resurss, - neatmaksājas.

Viņš atzīmēja, ka LVC būtu gatavi pašvaldību rīcībā nodot apmēram 8000 autoceļu posmus, saglabājot kontroli pār valsts autoceļu galvenajām "artērijām" jeb lielākajiem ceļiem, jo pašvaldības spēj labāk izvērtēt konkrētu apgabalu attīstību, kam var piemērot arī ceļus.

Diskusijā Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss piedāvāja uz vietējiem autoceļiem noteiktu nozaru, piemēram, mežistrādes pārstāvjiem ieviest vinjetes, kas kalpotu kā veids ceļu salabošanai. Viņš skaidroja, ka šāda metode varētu ļaut mežistrādes nozares pārstāvjiem palielināt savu efektivitāti - ja ar ceļu apdrošināšanu tiktu mainīts arī regulējums, kas baļķu vedējiem ļautu vest pilnas mašīnas un neierobežotu to darbību.

Vienlaikus diskusijas dalībnieki sarunas laikā pauda savus viedokļus par ātrgaitas ceļu nepieciešamību, sabiedriskā transporta infrastruktūras savienojamību ar autoceļiem, kā arī "gudru ilgtermiņa autoceļu plānošanu", kas palīdzētu ceļu tīklu uztvert ilgtermiņa projektu ar ilgtermiņa sekām.

Foto: Ekrānbilde no Google.com/maps