Salaspilī paredzēts izbūvēt divus grunts vaļņus aptuveni 1,1 kilometru kopgarumā, uz tiem uzstādot 3–4,5 m augsts trokšņa samazināšanas barjeras, un 0,6 km posmā uzstādīt aptuveni 3 m augstas trokšņa samazināšanas barjeras (sk. kartē). Kopējās izmaksas tiek lēstas 1,37 miljoni eiro (bez PVN). Plānots, ka projektēšana noslēgsies nākamā gada aprīlī un jau 2022. gada būvdarbu sezonā tiks veikti būvdarbi.

Savukārt Vidzemes šosejas (A2) nodalījuma joslā gar Vangažiem paredzēts izbūvēt 400 m garu grunts valni un uzstādīt kilometru garu trokšņa aizsargbarjeru 2–4 m augstumā (sk. kartē). Izmaksas tiek lēstas 730  000 eiro (bez PVN). Plānots, ka projektēšana notiks šoziem, bet būvniecību īstenos 2022./2023. gadā.

Dati un aprēķini liecina, ka Latvijā nozīmīgākā trokšņa negatīvā ietekme ir novērojama autoceļu Daugavpils šosejas (A6), Bauskas šosejas (A7), Jelgavas šosejas (A8) un Vidzemes šosejas (A2) tuvumā, kas skaidrojams ar to, ka minētie autoceļi šķērso vairākas blīvi apdzīvotas vietas, kurās mājokļi ar augstu iedzīvotāju skaitu ir izvietoti tiešā ceļa tuvumā.

Efektīvs risinājums trokšņa ietekmes mazināšanai lokālā mērogā ir trokšņa izkliedes ierobežošana, izbūvējot mākslīgus un saglabājot dabiskus šķēršļus skaņas izplatības ceļā, kā arī apvedceļa vai jauna autoceļa izbūve ir risinājums trokšņa ietekmes mazināšanai. Tomēr visefektīvākā trokšņa ietekmes samazināšana ir iespējama, pašvaldībām neplānojot dzīvojamo apbūvi valsts autoceļu tuvumā vai arī paredzot attīstītājiem pienākumu realizēt arī prettrokšņu risinājumus, plānojot dzīvojamo apbūvi valsts autoceļu, īpaši valsts galveno un reģionālo autoceļu, tiešā tuvumā.

Foto: Publicitātes attēls