Sarkandaugavas iedzīvotājiem vēl aprīlī būs jāpacieš tilta būvniecības trokšņi nakts stundās

Sarkandaugavas iedzīvotājiem vēl aprīlī būs jāpacieš tilta pār dzelzceļu būvniecības trokšņi nakts stundās, šodien tika informēti Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.
Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs pastāstīja, ka nav izdevies no sarunāt ar "Latvijas dzelzceļu" no vilcienu satiksmes brīvus laikus, kad varētu dienas laikā turpināt būvniecību. Tādēļ darbi notiek nakts stundās, kad vilcienu satiksme ir mazāk intensīva.
Kā informēja Reinbahs, labā ziņa esot tā, ka skaļākie darbi - rievsienas demontāža, esot faktiski beigušies. Atlikušie darbi, lai gan skaļi, tomēr būšot klusāki un līdz ar to mazāk traucēšot pilsētnieku naktsmieru,
Atlicis tikai viens neliels rievsienas posms, kuru demontēšot no 1.aprīļa līdz 5.aprīlim.
Savukārt vēlāk notiks kontakttīklu izbūve, dzelzsbetona siju montāža un citi būvdarbi.
Departamenta direktors uzsvēra, ka šie darbi notiek naktīs nevis ļauna nolūka dēļ, bet gan tādēļ, ka dienas laikā vilcienu satiksmes dēļ tos nevar īstenot.
Kopumā nakts darbus paredzēts pabeigt līdz maijam.
Opozīcijas deputāti pauda sašutumu par to, ka nav izvietota trokšņu slāpēšanas siena un iedzīvotāji nav pietiekami informēti par plānotajiem nakts darbiem. Turklāt šie darbi esot notikuši deviņas naktis pēc kārtas, un šāda situācija neesot pieņemama.
Komitejas vadītājs Olafs Pulks (JV) informēja, ka trokšņus slāpējošā siena noteikti tiks uzstādīta un viņš turpmāk noteikti iesaistīsies dažādu problēmu risināšanā, tostarp, ja būs nepieciešams, arī lai panāktu kādus risinājumus sarunās ar "Latvijas dzelzceļu".
Pulks atvainojās Sarkandaugavas iedzīvotājiem, kuru naktsmiers tika traucēts.
Kā ziņots, Sarkandaugavā tiek būvēts tilts pār dzelzceļu Rīga-Skulte. Tilta būvniecību veic apvienība "OTC," kurā ir apvienojušies trīs būvnieki - SIA "Binders," AS "LNK Industries" un AS "Latvijas tilti".
Tilta būvdarbi sākās 2020.gada 30.martā, bet tos pilnībā pabeigt plānots 2022.gadā.
Tilta izmaksas ir 45,4 miljoni eiro. No tām Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums 27,15 miljoni eiro, Latvijas valsts budžeta dotācija - viens miljons eiro, savukārt pārējais ir pašvaldības finansējums.

Foto: Ekrānbilde no Youtube.com
LASI VĒL
- Kā gada laikā mainījusies ekosistēma un zivju populācija Alūksnes upē? (+ VIDEO)
- Dārgi, bet vajag - Tērvetē atklāta pirmā biometāna rūpnīca Latvijā (+ VIDEO)
- Volvo pazaudē riteni (+ VIDEO)
- Cik svarīga ir auto pārbaude pirms tehniskās apskates? (+ VIDEO)
- TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Jauns auto par 17 tūkst. eiro! Kas ir MG3?(+ VIDEO)
- Viļņā aizdegušies vagoni ar sašķidrināto gāzi (+ VIDEO)
- Elektrības pārākums. Lādējamais hibrīds ar 200 km sniedzamību (+ VIDEO)
- Latvijas dzelzceļa atbilde par elektrolīniju stabu maiņu - 72 miljoni eiro (+ VIDEO)
- Veicot satiksmes uzraudzību ar dronu, konstatēti 18 pārkāpumi (+ VIDEO)
- Čehijā notverts “fantoms” ar F1 sacīkšu automašīnu (+ VIDEO)