Kurzemē masas ierobežojumi jau ir ieviesti 87 valsts autoceļu posmos ar grants segumu, un drīzumā tiks ieviesti arī uz citiem. Patlaban visvairāk masas ierobežojumu ir ieviesti Kuldīgas un Tukuma apkārtnē, attiecīgi 33 un 29 ceļu posmos.

Vienlaikus grants ceļi valsts centrālajā un austrumu daļā joprojām ir apledojuši un vietām braukšanu apgrūtina risas un bedres ledū, kas izveidojušās, kūstot sniega kārtai, ar kuru grants ceļi tiek uzturēti ziemā.

LVC aicina autobraucējus būt piesardzīgiem, rēķināties ar apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem, ilgāku laiku ceļā un to, ka slideni grants ceļi būs līdz brīdim, kamēr nokusīs viss sasalušais sniegs.

Savukārt pastāvīgā atkusnī uz grants autoceļiem var iestāties šķīdonis - pārmitrināts grants segums zaudē nestspēju un braukšanas apstākļi pasliktinās. Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, uz tiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija. Bez ierobežojumiem šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums, norāda LVC. Uzņēmumā apgalvo, ka transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība esot tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti.

LVC arī skaidro, ka grants autoceļu uzturēšanas darbus šķīdoņa laikā nav iespējams veikt - uzbraucot ar smago tehniku uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša ceļa, tas tiks sabojāts vēl vairāk. Uzlabot grants ceļa stāvokli var tikai tad, kad tas ir apžuvis un atguvis nestspēju.

Foto: iAuto.lv