Jaunais Ceļu satiksmes noteikumu projekts attiecībā uz velobraucēju pārvietošanos piedāvā noteikt, ka velobraucējam pēc iespējas vairāk būs jāizmanto pieejamā velo infrastruktūra un jāiekļaujas pilsētas satiksmes plūsmā uz ceļa, taču pieļaujama braukšana pa ietvi Rīgā būtu Krišjāņa Valdemāra un Čaka ielās, kā arī Miera, Matīsa un Barona ielās, aģentūru LETA informēja Ceļu satiksmes un drošības direkcijā (CSDD).

Piemēram, Valdemāra un Čaka ielās esot intensīva satiksme, šaura brauktuve un veidojas bīstamība, savukārt Miera, Matīsa un Barona ielās esot bruģēta brauktuve un būtiski apgrūtināta braukšana.

Latvija pašlaik ir teju vienīgā valsts pasaulē, kurā atļauts uz ietves pārvietoties ar velosipēdu, apzinoties veloinfrastruktūras trūkumu. Kā skaidro direkcijā, attīstoties velo infrastruktūrai, paredzēts pārejas posms, nosakot, ka velobraucējiem primāri jābrauc pa ceļu vai velojoslām un uz ietves drīkstēs atrasties tikai izņēmuma gadījumos. Tostarp jaunie noteikumi arī paredz ērtus jaunievedumus velobraucējiem - tiem būs atļauts pārvietoties arī pa sabiedriskā transporta joslām, ja būs attiecīgas ceļa zīmes.

Ikdienā tas nozīmēšot, ka vietās, kur velo infrastruktūra nav pieejama, velobraucējam būs nopietni pašam jāizvērtē sava drošība un braukšanas prasmes. Ja velobraucējs nejūtas gana droši, lai pievienotos satiksmei uz brauktuves, viņš varēs turpināt pārvietoties pa ietvi, vienlaikus atceroties, ka uz ietves absolūtā priekšroka dodama gājējiem un pa to jāpārvietojas tā, lai gājēji netiktu apdraudēti.

Velobraucējiem nebūs jāpārvietojas pa ceļu ar intensīvu satiksmi, kā tas nepareizi tiek interpretēts daļā sabiedrības. Velobraucēji joprojām varēs pārvietoties pa ietvi, ja tuvumā nav pieejama atsevišķa velojosla vai arī braukšanas apstākļi uz līdzās esošā ceļa apdraud viņu drošību.

Rūpējoties par jaunāko satiksmes dalībnieku drošību, bērniem līdz 12 gadiem un velosipēdu vadītājiem, kas tos pavada, joprojām būs atļauts pārvietoties pa ietvi jebkurā situācijā.

To, ka velosipēdistu atrašanās uz ietvēm ne vienmēr ir droša, apliecinot statistikas dati. Pēdējo gadu laikā arvien pieaug negadījumu skaits ar velobraucēju un gājēju iesaisti. Pērn šādu negadījumu skaits audzis par 24% un kopumā fiksētas 72 sadursmes starp velobraucējiem un gājējiem, kurās ievainoti 67 gājēji un 12 velosipēdisti, kā arī viens velosipēdists gājis bojā.

Jaunais noteikumu projekts patlaban ir iesniegts Valsts kancelejā, un plānots, ka noteikumi varētu stāties spēkā 1.septembrī.