Arī šogad Valsts policijas dati liecina, ka līdz aprīļa beigām reģistrēti jau 334 velosipēdu zādzības gadījumi.

“Fakts, ka velosipēdu zādzību skaits jau gada pirmajā ceturksnī ir augsts, iespējams skaidrojams ar to, ka pēdējos gados Latvijā ziema ir īsa un silta. Tāpēc velosipēdi tiek lietoti aktīvāk, un pieprasījums pēc tiem ir pastāvīgs. Tomēr aktīvās sezonas sākumā un īpaši maijā sagaidāms vēl lielāks zādzību skaita kāpums, jo pēc tiem ir vislielākais pieprasījums un nozagto pārvietošanās līdzekli iespējams ātri realizēt. To redzam arī mēs, ERGO – īpašuma apdrošināšanas polisēs ir iekļauta velosipēdu apdrošināšana un ik gadu tieši pavasarī klienti arvien vairāk atsāk pieteikt to zādzības,” stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Valsts policijā atgādina, ka, neskatoties uz dažādiem saslēgiem un pat signalizāciju, jāatceras, ka drošākais risinājums ir neatstāt velosipēdu bez pieskatīšanas. “Kvalitatīvu saslēgu ir svarīgi lietot pat, ja braucamais tiek atstāts vien uz neilgu brīdi vai it kā šķietami drošā vietā, piemēram, kāpņu telpā vai pagalmā. Turklāt velosipēdu ieteicams reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā, lai pēc zādzības, noķerot zagli, īpašniekam nebūtu nekādu grūtību pierādīt, ka velosipēds pieder viņam,” uzsver Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Dairis Anučins.

Arī ERGO speciālisti, analizējot apdrošināšanas pieteikumus, novērojuši, ka visbiežāk tiek zagti nepieslēgti velosipēdi vai tie, kas ir saslēgti ar nepietiekami kvalitatīvu saslēgu. “Velosipēdi tiek nozagti no kāpņutelpām, šķūņiem un balkoniem, respektīvi – no vietām, kas ir tuvāk mājām. Atstājot velosipēdu daudzdzīvokļu kāpņu telpās, nereti cilvēki tos pat nepieslēdz, domājot, ka drošību garantē durvis ar kodu, labas kaimiņu attiecības u.tml.,” stāsta Ivars Vismanis.

Saskaņā ar ERGO datiem vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par nozagtu velosipēdu bija 500 eiro.

Foto: Ekrānšāviņš