Pedāļi vai pieliets mūlis?

Foto:
Gints Gavers | 22.06.2012

Sūdi vagā! Pirmais 0,7 jau iztukšots, bet uz bodi ta vajag! Automašīnas atslēgas sieva noslēpusi, ar kājām iet slinkums... Bet šķūnītī tak ir vecais labais velosipēds!

Paties prieks, ka starp velobraucējiem ir maz tādu, kas izmanto Ušakova kunga pilnvarojumu apgānīt līdzpilsoņu drēbes ar velosipēda riteņiem sabiedriskajā transportā! Tas liecina vien to, ka saprātīgas būtnes ir vairāk, kā tirliņi, kam truls egoisms ir dzīves svarīgākajā pjedestālā.

Toties skumdina kas cits - izrādās velosipēdisti ir baigie alkaši! Nu protams, ne jau visi! Pilnīgi noteikti ne tie, kas velosipēdu izmanto veselīga dzēves veida piekopšanā. Arī ne tie, kas divriteni izmanto kā ikdienas transporta līdzekli. Galvenokārt jau tie, kuriem ciskadrilla ir tāds kā elitārs izrādīšanās priekšmets. Sak - es jau arī moderns cilvēks.

Ne vienu reizi vien nācies novērot, kā šāds "moderns cilvēks" ar samērā dārgu velosipēdu tenteriski ripinās pa savrūpmāju rajonu uz vietējo bodīti, lai jau pēc brīža, mugursomai klingšķot, mērotu atpakaļceļu.

Arī CSDD un policmeņu statistikas rāda melns uz balta, ka lielākā daļa no "pie dupša" paņemtajiem satiksmes dalībniekiem ir tie, kas cenšas noturēt līdzsvaru uz divriteņa un nepadoties zemes pievilkšanas spēkam.

Tad nu dārgie pedāļminēji visā plašajā Latvijā un vēl aiz dzimtenes ārēm! Parādīsim visām statistikām treknu figu un uz bodi (točku, krogu) dosimies kājiņām. Ja tā padomā, tad uzberztas tulznas uz papēžiem ir labāk par pārdauzītu galvaskausu!

Priecīgu Līgo vakaru un optimistiski mundru noskaņojumu Jāņu dienā! Tā teikt - ne promiles!