Lielākā daļa šoferu šādas situācijas bijuši vienu līdz divas reizes gadā (36%), kamēr 6% sevi pieskaita pie regulāriem riskantu apdzīšanas manevru veicējiem. Biežāk uz pieredzi veikt riskantus apdzīšanas manevrus norāda vīrieši – 47%. No spēkratus stūrējošām sievietēm uz to norādīja 34%.

Riskantu apdzīšanu piedzīvo ne tikai autovadītāji, bet arī pasažieri. 35% iedzīvotāju, kas ikdienā pārvietojas ar personīgo auto vai starppilsētu autobusiem kā pasažieri, ir gadījies būt transporta līdzeklī, kura vadītājs veic riskantu vai pārgalvīgu apdzīšanas manevru.

42% iedzīvotāju arī personīgi pazīst vismaz vienu autovadītāju, kurš mēdz veikt pārgalvīgus un riskantus apdzīšanas manevrus uz ceļa, potenciāli apdraudot sevi vai citus satiksmes dalībniekus. Biežāk kā vidēji uz šādu pazīšanos norāda paši autovadītāji – 50%. Savukārt mazāk šādu autovadītāju paziņu lokā ir cilvēkiem vecumā no 60 līdz 74 gadiem (31%).

Jaunieši vecumā līdz 30 gadiem iezīmējas kā grupa, kas riskantajās situācijās uz ceļa bijuši iesaistīti biežāk nekā pārējā sabiedrība, gan biežāk pašiem pie auto stūres veicot riskantus apdzīšanas manevrus (54% pretstatā 42% vidēji), gan esot līdzbraucēja statusā privātā automašīnā (53% pretstatā 35% vidēji).

Ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistika pierāda, ka pārgalvīgu manevru īpaši apdzīšanas veikšana uz ceļa ir viens no galvenajiem smago CSNg iemesliem. Pērn valsts autoceļu tīklā bojā gājuši 96 cilvēki, no tiem lielākais skaits – 29 cilvēki – gājuši bojā sadursmēs. Uzbraukšanās gājējiem gāja bojā 25 cilvēki, uzbraukšanās šķērslim – 13, uzbraukšanā velosipēdistam – 9, autotransporta apgāšanās rezultātā – 9, iegāžoties ūdenī – 3, viens cilvēks gāja bojā izkrītot no automašīnas, pa vienam bojāgājušajam bija uzbraukšanā mopēdam, uzbraukšanā veloskūterim un uzbraukšanā dzīvniekam. Vairāk informācijas par pērnā gada CSN statistiku šeit: https://lvceli.lv/aktuali/lvc-pandemijas-pirmaja-gada-bojagajuso-skaits-uz-valsts-autoceliem-palielinajies-visvairak-bojagajuso-bija-sadursmes/.

Arī braukšanas eksperti atzīst, ka apdzīšana ir viens no bīstamākajiem manevriem. Tās laikā automašīna, kuras vadītājs veic manevru, atrodas pretējā braukšanas joslā, tāpēc pastāv liels frontālās sadursmes risks. Un frontālās sadursmes ir CSNg ar smagām un bieži vien letālām sekām.

“Lēmums par apdzīšanu ir ārkārtīgi sarežģīts un tam kas to pieņem, ir jādomā nevis spontāni, bet jāizvērtē ļoti daudzi aspekti,” norāda Drošas braukšanas skolas vadītājs, autosportists Jānis Vanks. “Pirmkārt, viennozīmīgi nedrīkst apdzīt līkumos, ja mēs neredzam ceļu krietnu gabalu uz priekšu, veikt apdzīšanu nedrīkst. Tāpat nedrīkst apdzīt krustojumos, jāpārliecinās, ka uz ceļa neviens neizgriezīsies no kāda blakusceļa. Bieži novērota kļūda – autovadītājs pārāk tuvu piebrauc pie tā auto, kuru grasās apdzīt, īpaši ja tas ir autobuss vai kravas auto, un tāpēc neredz kas ir priekšā,” stāsta Vanks. “Un mēs nedrīkstam atrasties pretējā joslā ilgu laiku, tāpēc ir jābūt arī pārliecībai par sava auto spējām,” uzsver eksperts.

Lai pievērstu autobraucēju uzmanību riskantās apdzīšanas problēmai un aicinātu veikt tikai drošus, pārdomātus manevrus, VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) turpina pērn iesākto satiksme drošības kampaņu Neredzi ceļu? Neapdzen!.

Snapshots aptaujā piedalījās 726 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem, aptauja veikta no 7. līdz 12. jūnijam.

Ilustratīvs attēls Foto: Pexels.com