ASV 2016.gadā radīja apmēram 42 miljonus tonnu plastmasas atkritumu - vairāk nekā visas Eiropas Savienības valstis kopā. Ķīna togad radīja vairāk nekā divas reizes mazāku plastmasas atkritumu daudzumu.

Katrs amerikānis rada vidēji 130 kilogramus plastmasas akritumu gadā, brits - vidēji 99 kilogramus, bet Dienvidkorejas iedzīvotājs - vidēji 88 kilogramus.

Ziņojumu "Rēķināšanās ar ASV lomu globālajā okeānu piesārņošanā ar plastmasas akritumiem" pasūtīja ASVKongress likuma "Save Our Seas 2.0 Act" ietvaros. Šis likums stājās spēkā 2020.gada decembrī. 

"20.gadsimta brīnumainā izgudrojuma - plastmasas - panākumi ir arī radījuši plastmasas atkritumu plūdus globālā mērogā," rakstīja zinātniece Mārgareta Springa, kuras vadīta ekspertu komiteja sastādīja šo ziņojumu. 

Viņa piebilda, ka globālie plastmasas atkritumi ir "vides un sociāla krīze", kas ietekmē iekšzemes un piekrastes kopienas, piesārņo upes, ezerus un pludmales, rada ekonomisku slogu, apdraud savvaļas dabu un piesārņo ūdeni, kuru cilvēki lieto pārtikā.

Ziņojumā teikts, ka plastmasas ražošanas apjoms pasaulē pieaudzis no 20 miljoniem tonnu 1966.gadā līdz 381 miljonam tonnu 2015.gadā, tātad pusgadsimta laikā tas pieaudzis 20 reizes.

Sākotnēji par okeānu plastmasas piesārņojuma avotu tika uzskatīti tikai kuģi un ar jūrniecību saistītas nozares, bet tagad ir zināms, ka gandrīz jebkura plastmasa uz sauszemes var sasniegt jūru pa upēm.  

Pērījumos konstatēts, ka apmēram 1000 jūras dzīvnieku sugu var sapīties plastmasā vai uzņemt ar barību mikroplastmasu, kas pēc tam pa barības ķēdi nonāk cilvēku organismā.