EK priekšlikums klasificēt dažus kodolenerģijas un gāzes enerģijas ražošanas veidus kā klimatam draudzīgus, kad runa ir par investīcijām, bija ilgi gaidīts un izpelnījies pretrunīgus vērtējumus. Ierosinājums jau izprovocējis tiesas prāvas draudus no Austrijas valdības puses.

Jautājums izraisījis arī asas debates Vācijā, kuras jaunajā valdībā ietilpst arī zaļie.

Vācijas vides ministre Štefija Lemke, kas pārstāv zaļos, laikrakstam "Rheinische Post" izteikusies, ka valdība ātri izskatīs ES priekšlikumu.

"Eiropas Komisija riskē bloķēt un sabojāt patiesi ilgtspējīgas investīcijas par labu bīstamai kodolenerģijai," norādījusi Lemke.

"Es arī domāju, ka dabasgāzes iekļaušana [klimatam draudzīgos enerģijas avotos] ir apšaubāma," viņa piebildusi.

Arī Lemkes kolēģis ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Habeks, kas arī pārstāv zaļos, iepriekš izteicies, ka nevar paredzēt valdības atbalstu EK plāniem pašreizējā veidolā.

Tikmēr Bundestāga deputāts Lūkass Kēlers no brīvajiem demokrātiem (FDP), kas arī ietilpst valdošajā koalīcijā, ir skaidri licis noprast, ka ES priekšlikuma nobloķēšana nav pieļaujama.

"No mūsu skatu punkta nebūs kvalificēta vairākuma pret komisijas priekšlikumu attiecībā uz kodolenerģiju, tāpēc ir pareizi strādāt pie šī priekšlikuma," viņš sacīja laikrakstam "Die Welt".

FDP līderis Kristiāns Lindners priekšlikumam par gāzes iekļaušanu devis pozitīvu vērtējumu, tomēr laikraksta intervijā norādījis, ka attiecībā uz kodolenerģiju ir "atšķirīga uztvere" Berlīnē un Briselē.

Reaģējot uz zaļo kritiku, FDP vicepriekšsēdis Volfgangs Kubiki laikrakstam "Bild" sacīja, ka jaunajai valdībai "būs jārod konsenss", piebilstot: "Jūs neesat labs eiropietis, ja pieņemta vienīgi tos lēmumus, kas jums der."

Matiass Mīršs, viens no vadošajiem koalīcijas lielākās partijas, sociāldemokrātu (SPD), politiķiem, izteicies pret EK plānu kodolenerģijas daļu.

Priekšlikuma atbalstītāji skaidro, ka gāzes spēkstacijas, kas ir tīrākas par ogļu spēkstacijām un citām alternatīvām, ir atbalsts tautsaimniecībām ceļā uz ekoloģiski ilgtspējīgāku nākotni. Kodolenerģiju var klasificēt kā zaļu, jo tā neizplata siltumnīcefekta gāzes.

Tomēr oponenti uzstāj, ka attiecībā uz gāzi "tīrāka" nenozīmē tīra, un uzsver, ka radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa risks ir nozīmīgāks faktors par to, ka īstermiņā nav oglekļa dioksīda emisiju.

Pēc 2011.gadā Japānā pieredzētās Fukusimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas toreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele pauda apņemšanos pakāpeniski atteikties no kodolenerģijas.

Sagaidāms, ka Vācijas pēdējā AES pārtrauks tīklam piegādāt elektroenerģiju līdz 2022.gada beigām.

Foto: iAuto.lv