"Patieso ainu, visdrīzāk, mēs redzēsim tikai tuvāko mēnešu laikā. Šobrīd vēl ir pāragri izdarīt secinājumus, kā industrija pielāgosies šādiem cenu līmeņiem," teica Baļčūns.

Vienlaikus viņš minēja, ka elektroenerģijas patēriņš Baltijā šogad ir kāpis, un kāpums ir pamanāms - par 4-5%, tostarp pieaugums ir bijis visās nozarēs, arī rūpniecībā.

Baļčūns piebilda, ka cenu kāpums nav tikai elektrībai, bet arī naftas produktiem, gāzei, un visi šie energoresursi ir savstarpēji saistīti.

Jautāts, vai šī situācija audzēs arī mikroģenerācijas un enerģijas pašapgādes apmērus, Baļčūns atzīmēja, ka saules paneļus grib uzstādīt arvien vairāk klientu un šogad pieprasījums pēc tiem ir divkāršojies. "Cenu kāpums varētu iedot papildu motivāciju un stimulu to darīt. (..) Šis biznesa virziens, visdrīzāk, būs ar pozitīvu attīstības tendenci arī tuvākajos gados," viņš sacīja.

Tāpat Baļčūns norādīja, ka elektrības tirgus ir atvērts konkurencei, tostarp šobrīd Latvijā aktīvi darbojas apmēram 10 elektroenerģijas tirgotāju, un konkurence ir labākais veids, kā nodrošināt klientiem labāko piedāvājumu.

"Enerģijas cenu kāpuma dēļ līdzīgi izaicinājumi ir visā Eiropā, un mēs neesam unikālā situācijā. Ir notikusi arī Eiropas valstu līderu sanāksme, kurā pārsprieda šo situāciju un tika diskutēts arī par iespējamiem risinājumiem. Vispiemērotākais ir atbalstīt tieši tās mājsaimniecības, kuras visvairāk izjūt cenu kāpumu, un tie ir maznodrošinātie un arī daudzbērnu ģimenes," sacīja "Latvenergo" vadītājs.

Foto: iAuto.lv