Atbilstoši Eurostat datiem Latvija 1990.gadā saražoja 26,4 miljonus tonnu CO2 vai līdzīgu, dabai kaitīgu izmešu, bet 2015.gadā šis rādītājs bija sarucis jau mazliet vairāk par pusi – līdz 11,6 miljoniem tonnu. No vienas puses varam lepoties, jo gan Igaunija, gan Lietuva saražo krietni vairāk izmešu - attiecīgi 18,1 un 20,3 miljonus tonnu, no otras puses ir skaidrs, ka šo rādītāju var samazināt vēl vairāk.

“Protams, ir daudz dažādu veidu, kā saudzēt dabu. Es esmu izvēlējies ceļu atpakaļ “pie saknēm”. Es atbalstu tīru, veselīgu ēdienu, sadzīvē izmantoju dabai draudzīgus līdzekļus, cenšos saimniekot saudzīgi, neizniekojot dabas resursus, un tagad arī pārvietojos ar elektromobili BMW i3. Jo šīs trīs lietas - pārtika, mājoklis un transports - rada vislielāko negatīvo ietekmi uz vidi,” stāsta Rītiņš.

Tāpat Rītiņš uzskata, ka ēdiena iegādi mazliet var pielīdzināt situācijai, kad tiek izvēlēts jauns auto. Kad iegādājamies sev jaunu spēkratu, mēs vēlamies zināt katru sīkumu - tā tehniskos datus, iepriekšējos saimniekus un vēsturi. Tāpat vajadzētu izvēlēties arī pārtikas produktus: noskaidrot izcelsmi un ražošanas politiku - dārzeņu mēslošanu un lopu barošanu. Jo tieši tas, ko mēs apēdam, vistiešākajā veidā ietekmē mūsu veselību. Ilgtermiņā tas noteikti atmaksājas!

“Ja runājam par automašīnām, tad es ļoti priecājos, ka tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka varam arī pārvietoties dabai draudzīgāk - ar elektromobiļiem. Ceru, ka tas nākotnē nozīmēs to, ka varēsim audzēt lauku labumus, ganīt lopus tuvu šosejai un neuztraukties par piesārņojumu,” cer Rītiņš.

“Inchcape Motors Latvia” BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis atklāj, ka elektroautomobiļi kļūst aizvien iecienītāki arī Latvijas braucēju vidū, jo ir ērti, lai pārvietotos pilsētā. Tiek ietaupīti ne tikai līdzekļi, bet lieliska ir arī apziņa, ka izvēlētais transportlīdzeklis saudzē dabu.

“Pagaidām Latvijā atvieglojumu elektroautomobiļu īpašniekiem ir visai maz, taču tie ir pārliecinoši - pirmkārt, netiek piemērots transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis un ir samazināta uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme. Otrkārt, elektromobiļu pirmreizējā reģistrācija, kā arī reģistrācija, pirmo reizi saņemot speciālās nozīmes numura zīmes, ir bez maksas. Treškārt, elektromobiļiem, kas aprīkoti ar īpašajām elektroauto numura zīmēm, atļauts braukt pa sabiedriskā transporta joslām,” stāsta Norvelis.

Turklāt Jūrmalā elektromobiļi ir atbrīvoti no iebraukšanas maksas pilsētas administratīvajā teritorijā, savukārt “Rīgas satiksmes” un Liepājas pašvaldības autostāvvietas elektromobiļiem ir bez maksas.

Latvijas satiksmē patlaban piedalās nedaudz vairāk nekā 350 elektroauto, taču Eiropa ir apņēmusies līdz 2030.gadam lielajās pilsētās uz pusi samazināt ar fosilo degvielu darbināmu mašīnu skaitu. Tas nozīmē, ka turpmākajos gados Latvijai ir priekšā diezgan būtisks izaicinājums saistībā ar paradumu maiņu un infrastruktūras sakārtošanu. Palīdzēs arī 70 jaunas līdzstrāvas ātrās uzlādes stacijas, kas Latvijā varētu parādīties līdz nākamā gada vasara.

“Protams, ir nepieciešamas investīcijas uzlādes punktu tīkla attīstībā, taču gan Latvijas, gan citu valstu pieredze liecina, ka vislielākais stimuls elektroauto iegādei ir finanšu atbalsts. Bez tāda nav iztikusi ne pirmrindniece Norvēģija, ne Nīderlande, ne arī citas Eiropas valstis,” piebilst Norvelis.

Mārtiņš Rītiņš un Ivars Norvelis ir vienisprātis, ka pastāv cieša saistība starp planētu, kultūru un ēdienu, ko mēs ēdam. Un pārmaiņas sākas ar ikvienu no mums - visupirms, rūpējoties ne tikai par dabu, bet arī savu veselību. Tādēļ abi kungi aicina pacelt savu dakšiņu pret klimata izmaiņām.

“Tas ir visgardākais veids, kā saudzēt mūsu dabu - ar kvalitatīvu, tīru un vietējās izcelsmes ēdienu,” smaida Rītiņš.

Foto: Publicitātes attēls