Attiecīgi 2015.gadā tika noformēti 93 126 administratīvā pārkāpuma protokoli. Iepriekšminētajos rādītājos gan neietilpst to protokolu skaits, kas noformēti par fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem, taču Krapsis norādīja, ka noteikti arī šajā ziņā "aina ir līdzīga un līkne pieaugoša".

Policija arī vēl nav apkopojusi kopējo naudas summu, kas uzlikta par ātruma pārkāpumiem.

Tomēr pozitīvi, ka pērn samazinājies aizturēto dzērājšoferu skaits. Krapsis pastāstīja, ka 2015.gadā pieķerti 4152 dzērājšoferi, bet pērn tādu bija 3839.

Attiecībā par ātruma pārkāpšanu, Valsts policijas pārstāvis pauda, ka šoferu vidū tiesiskais nihilisms ir saglabājies un acīmredzot jāpaiet kādam laikam, lai šo satiksmes dalībnieku apziņā nostiprinātos cieņa pret likumu.

"Pērn dienā, kad tika iedarbināti 20 stacionārie fotoradari, tika konstatēti vairāk nekā 800 pārkāpumi. Paradokss ir tajā, ka Latvijā cilvēku skaits nav palielinājies, jo daudzi ir izbraukuši dzīvot ārpus valsts, tāpēc ātruma pārkāpumiem vajadzētu samazināties. Vienlaikus reģistrēto transportlīdzekļu skaits nav samazinājies un pat ir nedaudz palielinājies. Tas nozīmē, ka acīmredzot ģimenē vairs nav viena, bet divas mašīnas. Acīmredzot jāpaiet kāda laikam, lai iepriekš ieviestie pasākumi - bargāki sodi par ātruma pārkāpšanu un fotoradaru ieviešana, dotu rezultātu. Vienā dienā acīmredzot izmaiņas nenotiks," norādīja Krapsis.

Krapsis arī norādīja, ka pietiekami daudz šoferu joprojām lieto mobilos tālruņus braukšanas laikā. Tas novērojams teju katrā trešajā mašīnā. Tāpat bažīgu dara tas, ka cilvēki automašīnās nav piesprādzējušies, īpaši pasažieri aizmugurējos sēdekļos, uzsvēra policijas pārstāvis.

Viņš cer, ka šogad satiksmes dalībnieku kontrole būs vēl intensīvāka, jo plānots beidzot noslēgt iepirkuma konkursu par 15 pārvietojamo fotoradaru iegādi. Tāpat šogad pavasarī plānots iegādāties 40 netrafaretās policijas automašīnas.