Atbilstoši jaunajām normām ietves netiek pilnībā atbrīvotas no sniega. Tiek iztīrītas šauras taciņas, kurām apkārt veidojas sniega vaļņi.

Latvijas ziemās bieži vien pa dienu sniegs kūst, bet naktīs piesalst. Vaļņu dēļ ūdenim nav kur aizplūst, tas krājas iztīrītajos celiņos un naktī sasalst, pārvēršot ietvi slidotavā, teica Faļkovs.

Turklāt Rīgas domes deputāti, kuri sāka cīņu pret sāls kaisīšanu ielās, izlobēja tās aizliegumu, un gājēju ietves vairs ar sāli kaisīt nedrīkst. Kā rezultātā sāls sniegu neizkausē, sniegs tiek piebradāts un pārvēršas ledū, uzskata domnieks.

Labs piemērs situācijai esot ietve gar Krišjāņa Barona ielu pie Vērmanes dārza. Šajā vietā blakus ir veloceliņš un ietve. Stiprās snigšanas laikā veloceliņu tīrīja un kaisīja ar sāli, bet turpat blakus esošo gājēju celiņu nekaisīja. Šajā vietā sāls sniegu neizkausēja, bet tas tika piebradāts, un gājēji, lai nepaslīdētu un nepakristu, pārvietojas pa veloceliņu.

Faļkovs norādīja, ka izveidojusies absurda situācija. Rūpēs par iedzīvotājiem un viņu apaviem, sāls lietošana uz ietvēm tika aizliegta, bet cilvēki staigā pa veloceliņu, kas nokaisīts ar sāli.

Kā ziņots, jau šī gada sākumā Rīgā stājās spēkā vadlīnijas sāls lietošanas mazināšanai galvaspilsētas ielās. Tika piedāvāta dabai un gājējiem draudzīgāka ielu un ietvju tīrīšana ziemas periodā. Vadlīniju mērķis ir sniegt ieteikumus nekustamo īpašumu īpašniekiem vai faktiskajiem valdītājiem, būvju īpašniekiem un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem, lai mazinātu sāls izmantošanu nekustamo īpašumu un tiem piegulošajā publiskā lietošanā esošajā teritorijā esošo gājēju ietvju kopšanā un attīrīšanā no sniega Rīgā.

Savukārt 6.oktobrī Rīgas dome pieņēma grozījumus Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajos noteikumos, kas paredz būtiskas izmaiņas ēkām pieguļošo teritoriju kopšanā. Tostarp pārmaiņas skāra arī sniega novākšanu no ietvēm, izslēdzot pretrunīgās prasības, piemēram, par sniega vaļņu veidošanu.

Līdz ar grozījumiem tika atcelta prasība attīrīt no sniega visus cietā seguma celiņus. Drīkst attīrīt celiņus 50% platumā, bet ne mazāk kā 1,5 metrus. Līdz ar to pārējo celiņa platību var izmantot sniega uzkrāšanai.

Tāpat vairs nav prasības nepieļaut apledojuma veidošanos, bet ir prasība nepieļaut slīdamību. Tas nozīmē, ka nevajag izmantot ledus cērtņus, kas bojā celiņu segumus ledus nokalšanai. Tā vietā var izmantot pretslīdes materiālus.

Lai samazinātu sāls lietošanu gājēju celiņu attīrīšanai no sniega, paredzēts, ka uz gājēju celiņiem drīkst izmantot pretslīdes materiālus, kuros sāls daudzums nepārsniedz 20%.