Septembra vidējā cena bija par 41,4% dārgāka nekā šā gada augustā, kā arī par vairāk nekā trim reizēm augstāka nekā pagājušā gada analogā periodā.

"Augstsprieguma tīkls" pauda, ka elektroenerģijas cenas būtiski pieaugušas arī citur Eiropā - tā Polijā septembrī cena bija 102,26 eiro par MWh, pārējās Baltijas valstīs, Dānijā un Zviedrijas 4.tirdzniecības apgabalā - 120 līdz 124 eiro par MWh robežās, bet Vācijā, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un Austrijā vidējā mēneša cena svārstījās ap 135 eiro par MWh.

Cenu pieaugums Latvijā galvenokārt ir saistīts ar šādiem iemesliem - būtiski ir pieaugušas gāzes un ogļskābās gāzes (CO2) kvotu cenas, mazāks ir ūdens rezervuāru piepildījums Norvēģijā, zemāka vēja parku izstrāde, kā rezultātā elektroenerģijas biržas robežcenu noteica energoavoti ar augstāku piedāvāto cenu. Īslaicīgus cenu pieaugumus atsevišķās dienās Baltijā izraisīja arī starpsavienojumu nepieejamība apkopes darbu dēļ.

Septembrī par 33% ir samazinājies elektroenerģijas imports uz Baltiju no trešajām valstīm un arī par 19% no Eiropas Savienības (ES) valstīm attiecībā pret augustu. Izmaiņas importā saistītas ar ražošanas apjoma palielinājumu Baltijā pēc ļoti zemā ražošanas līmeņa šī gada augustā, un noteiktajiem tehniskajiem ierobežojumiem.

No 15.septembra Lietuvas regulējošo iestāžu lēmuma dēļ par 19% ir samazinātas līniju caurlaides spējas no Krievijas uz Baltiju, salīdzinot ar mēneša pirmo pusi, lēmuma mērķis ir neļaut Baltijas valstu tirgū nonākt elektroenerģijai no Baltkrievijā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas.

Savukārt importa samazinājums no Eiropas skaidrojams ar faktu, ka četras dienas Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojumam tika veikti apkopes darbi un tas nebija pieejams elektroenerģijas tirdzniecībai, tāpat trīs dienas apkopes darbi tika veikti Somijas - Igaunijas starpsavienojumam un tirgum nebija pieejami 35% no tā jaudas.

Foto: Ekrānbilde no Google.com/maps