Viņš norādīja, ka vēja elektrostacijas šobrīd Latvijā veido 1-2% no kopējā elektroenerģijas patēriņa, kamēr Eiropā tie ir vidēji 16%, kā arī Lietuvā un Igaunijā situācija ir līdzīgi kā Eiropā, tuvojoties 15%.

"Galvenais iemesls ir skaidras stratēģijas trūkums enerģētikā no Latvijas valdības jeb konkrētāk Ekonomikas ministrijas puses. (..) Nav izdevies redzēt kādu ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kurā būtu skaidri definēts, uz ko tad Latvijas enerģētika iet. Ja nav plāna, tad nav arī konkrētu instrumentu, kā šo plānu sasniegt, un vēja nozare ir tikai instruments, lai realizētu kādas noteiktas intereses vai, lai sasniegtu konkrētus rezultātus," teica Nāburgs.

Viņš pauda, ka vēja elektrostacijas var nodrošināt zemākas elektroenerģijas cenas, kā arī sekmēt valsts enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu.

Nāburgs arī minēja, ka Latvijas sabiedrības iebildumi pret vēja elektrostaciju izveidi varētu būt saistīti ar to, ka vēja parku attīstītāji nav skaidri definējuši iegūstamos labumus.

Viņš pauda, ka atbilstoši dažādiem pētījumiem vēja parki neatstāj ietekmi uz iedzīvotāju veselību, taču ļauj iegūt lētāku elektroenerģiju, kā arī vēja parku tuvākajā apkārtnē dzīvojošie saņem kompensācijas jeb ikgadējus maksājumus.

"Šobrīd mēs par elektroenerģiju maksājam vairāk, nekā mēs varētu maksāt, un tas ir tāpēc, ka iekārtas, no kurām šī elektroenerģija nāk, piesārņo vidi," minēja Nāburgs.

Latvijas Vēja enerģijas asociācija darbojas kopš 1998.gada, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, līdzdarbojoties nozares normatīvā regulējuma un vides sakārtošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atjaunojamajiem, it īpaši vēja, energoresursiem. Pašlaik Vēja enerģijas asociācijā ir 18 korporatīvie biedri un trīs individuālie biedri, tajā skaitā gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmēji.
 

Foto: iAuto.lv