Viņš skaidro, ka pie šiem apstākļiem ir nepieciešams skaidrs lēmumu pieņēmēju rīcības plāns, lai situāciju līdzsvarotu un nepieļautu uzņēmēju un mājsaimniecību bankrotus.

Galviņš atzīmē, ka rekordlielais cenu kāpums stresa situācijā dzen elektrības tirgotājus un ekonomiku kopumā, tāpēc tiek prognozēts elektroenerģijas tirgotāju bankrota vilnis, kā rezultātā cietējs būs gala patērētājs - gan visa veida uzņēmumi, sākot ar pārtikas ražotājiem un beidzot ar apstrādes rūpniekiem, gan privātpersonas. Vienlaikus, visiem patērētājiem nāksies vēl sadzīvot ar draudošo inflācijas kāpumu, kura virsotne tiks sasniegta 2022.gada sākumā, kad patēriņa cenu gada pieaugums varētu pārsniegt pat 5%.

"Ir skaidrs, ka, ja nemazināsim elektroenerģijas cenas, visa eksportējošā ekonomika zaudēs konkurētspēju dārgo energoresursu dēļ, savukārt mājas tirgū varam sagaidīt vienu bankrotu vai lūdzēju pie valsts kases pēc otra. Tāpat kā Covid-19 pandēmijā, arī ekonomikā esam vienā saistītā ķēdē, tāpēc izlikties neredzam melnos mākoņus, kas savilkušies pār Latvijas ekonomiku, ir bezatbildīgi. Arī ekonomikā lietas nenotiek pašas no sevis, un ir jāpieņem noteikti lēmumi, kas nes tūlītēju rezultātu, vai - kuri veido drošības spilvenu nākotnē," pauž Galviņš.

"Eolus" vadītājs akcentē, ka vienu no šādiem drošības spilveniem veido elektroenerģijas ieguves avotu diversifikācija, kuru nedrīkst atlikt. Novembra mēneša elektroenerģijas cenu kāpums vien uzskatāmi parāda, ka, nediversificējot elektroenerģijas ieguves veidus, Latvijas valsts ir zaudētāji, un lēmuma pieņēmēju neizdarības dēļ ļaudis ir spiesti maksāt arvien vairāk.

"Latvijā ilgstoši esam paļāvušies un naivi ticējuši scenārijam, ka drūmākais cenu kāpums "gan jau mūs neskars". Ilgstoši esam cerējuši uz vietējo ūdeņu esību Daugavas hidroelektrostacijās (HES) un lētām importētās gāzes cenām, ignorējot vēja enerģijas augsto potenciālu, kas esošajā krīzē skaidri ir parādījusi - jo vairāk elektroenerģijas tiek saražots no vēja, jo zemāka elektrības cena. Par vēja staciju labvēlīgo ietekmi uz elektroenerģijas cenām jau varam pārliecināties AS "Augstsprieguma tīkls" datos par septembri, kad pie lielākas vēja enerģijas izstrādes elektroenerģijas cenas samazinājās līdz pat 30%," atklāj Galviņš.

Viņš norāda, ka valsts atkarība no fosilajiem energoresursiem ir tik augsta, ka enerģētiskā neatkarība ir tāli sasniedzama virsotne, un pie šīs situācijas vitāli svarīga ir jaunu vēja parku celtniecība.

Galviņa ieskatā, valdība un pašvaldības ilgstoši nav spējušas sakārtot šīs nozares likumdošanu un savstarpējās attiecības. Piemēram, Latvijā ir iespējama situācija, kad teritoriālais plānojums vēja parku būvēt atļauj, projekta sabiedriskā apspriešana noritējusi sekmīgi, Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojums dod "zaļo gaismu" tā būvniecībai, bet pašvaldība pretlikumīgi vēja parka attīstību atsaka.

"Kaut arī Ekonomikas ministrija (EM) "uz papīra" atbalsta vēja elektrostaciju būvniecību un uzsver, ka vēja enerģijair ārkārtīgi svarīga valsts konkurētspējai, parku attīstības faktiskais temps rāda pretējo, un vēja parku attīstības ziņā Latvija atpaliek no Eiropas un Skandināvijas vismaz par 20 gadiem," skaidro Galviņš.

"Eolus" vadītājs uzsver, ka, pašvaldībām turpinot likt šķēršļus vēja parku izveidei Latvijā, valsts riskē nonākt vēl lielākā atkarībā no ārvalstu energoresursiem, kas novedis pie apstākļiem maksāt vēl vairāk par elektrību, izniekojot Latvijas potenciālu vēja enerģijas ieguvē.

"Eolus" reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas īpašnieks ir Zviedrijas "Eolus Vind Aktiebolag".

Kompānijai "Eolus" Latvijā ir desmit meitasuzņēmumi "Audruves wind", "Gulbji wind", "Melderi wind", "Virzas wind", "Dobele wind", "Mekji wind", "Osi wind", "Unas wind", "Valpene wind", kā arī "Pienava wind", kas izveidota vēja parka "Pienava" attīstīšanai.
 

Foto: iAuto.lv